ĪSUMĀ:
- SVF: Covid-19 pandēmija globālajai ekonomikai šogad varētu izmaksāt 24 triljonus eiro.
- SVF prognozē globālās ekonomikas lejupslīdi par 4,4% iepriekš prognozēto 5,2% vietā.
- SVF: 5% iespējamība, ka lejupslīde varētu būt arī 2021. gadā.
- SVF aicina neatcelt smagāk skarto nozaru un darbavietu glābšanas soļus.
- ES lielāko kritumu paredz Spānijas ekonomikai.
- Baltijā lielākā lejupslīdē būs Latvijai – 6%.
- Pasaules Banka vienojas par papildu 12 miljardu dolāru piešķiršanu attīstības valstīm cīņai ar Covid-19.
SVF nedaudz uzlabojis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, pateicoties mierīgajai vasarai, salīdzinājumā ar pandēmijas sākumu pavasarī. Tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas lejupslīde šogad sasniegs 4,4 procentpunktus iepriekš prognozēto 5,2 procentpunktu vietā.
Tomēr vienlaikus veiktie aprēķini liecina par iespaidīgu pandēmijas izmaksu rēķinu – šogad zaudētās produktivitātes dēļ globālajai ekonomikai ies secen aptuveni 24 triljoni eiro. Nākamajā gadā tiek prognozēta ekonomiskā atlabšana, taču tā var arī nenotikt.
“Mūsuprāt, ir 5% iespējamība, ka izaugsme varētu turpināt būt negatīva arī 2021. gadā. Šis ir tā sauktais “astes risks”, kas liecina, ka nākotne joprojām ir nedroša ar daudziem nezināmajiem,” atzina SVF finanšu padomnieks Tobiass Adrians.
Valūtas fonds slavē līdzšinējos centrālo banku lēmumus, kas spējuši samazināt Covid-19 ierobežojumu nodarīto kaitējumu ekonomikām, kā arī aicina priekšlaicīgi neatcelt atbalstošos pasākumus smagāk skarto nozaru un darbavietu glābšanai.
Īpaši tiek izceltas nepieciešamās investīcijas zaļajā ekonomikā.
“Galvenais jautājums pašlaik ir – kā fokusēties uz to, par ko cilvēki visvairāk uztraucas visā pasaulē, un tas ir darbs. Tāpēc mums ir jārada darbavietas zaļajā sektorā. Mūsu nesenie pētījumi liecina, ka ar tiešu zaļās infrastruktūras stimulēšanu var fantastiski veicināt nodarbinātību. Mēs varam iegūt 33 miljonus darbavietu, stimulējot zaļo ekonomiku,” paziņoja SVF direktore Kristalina Georgijeva.
Eiropas Savienībā lielāko ekonomisko kritumu šogad joprojām prognozē Spānijai – gandrīz 12%. Tai seko Itālija, Francija un Lielbritānija ar aptuveni 10%. No Baltijas valstīm straujākais kritums varētu būt Latvijai – 6%. Igaunijai prognozē 5,2%, bet Lietuvai – vien 1,8% samazinājumu.
Tikmēr Pasaules Banka vienojusies par papildu 12 miljardu dolāru finansējuma piešķiršanu attīstības valstīm, lai palīdzētu iegādāties un izplatīt Covid-19 testus, zāles un vakcīnas, kad tās būs pieejamas. Līdz ar to kopējā Pasaules Bankas palīdzības programma cīņai ar Covid-19 sasniegusi 16 miljardus dolāru.
