SVF brīdina par riskiem Baltijas valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Baltijas valstis un citas Austrumeiropas valstis ir visvairāk pakļautas riskiem, ko rada Krievijas ekonomikas palēnināšanās, jo tām ir visciešākās ekonomikas attiecības ar Krieviju, secinājuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) analītiķi.

 

"Lielākajai daļai Eiropas valstu Krievija nav lielākais eksporta tirgus. Tādēļ lēnāka izaugsme Krievijā tām, visticamāk, nekaitēs pārāk daudz. Tomēr daudziem Krievijas tuvākajiem kaimiņiem, piemēram, Baltkrievijai, Ukrainai, Moldovai un Baltijas valstīm, kuru eksports uz Krieviju pārsniedz 5% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), ietekme varētu būt būtiska," analītiķi raksta emuārā "iMFdirect".

Savukārt Eiropas valstis vairāk ir atkarīgas no Krievijas importa, jo īpaši gāzes un naftas sektorā. Arī dažas valstis īpaši paļaujas uz Krievijas importu noteiktos sektoros, piemēram, ķimikāliju, minerālu, metālu un ražošanas aprīkojuma, tādēļ šie sektori var saskarties ar neproporcionālu ietekmi, ja Krievijas enerģētikas importā būs tirdzniecības traucējumi vai cenu palielinājums, norādīja SVF.

Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Baltkrievija, Bulgārija, Moldova un Melnkalne, ir atkarīgas no Krievijas ārējām tiešajām investīcijām to banku, enerģētikas, metālu un kalnrūpniecības sektoros. Arī vairākām attīstītajām ekonomikām, piemēram, Nīderlandē un Īrijā ir būtiska Krievijas ārējo tiešo investīciju pieplūde.

Tāpat, piemēram, Austrijas, Ungārijas, Francijas un Itālijas bankām ir meitasuzņēmumi Krievijā un tās veic tiešo aizdošanu klientiem Krievijā, kas rada riskus, uzsvēra SVF analītiķi.

Izvērtējot kopējos riskus, SVF norāda, ka Latvija ir īpaši pakļauta Krievijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanas riskiem gāzes, importa un eksporta jomās, bet ārējo tiešo investīciju no Krievijas jomā riski ir jūtami, bet ne kritiski, savukārt ārējo tiešo investīciju jomā Krievijā riski ir nelieli. Banku sektorā tādu risku Latvijai praktiski nav.

Lietuva ir īpaši pakļauta riskiem gāzes, importa un eksporta jomās. Ārējo tiešo investīciju no Krievijas ziņā riski ir jūtami, bet ārējo tiešo investīciju Krievijā risku Lietuvai nav. Banku sektorā Lietuvai tādu risku nav, raksta analītiķi.

Igaunija īpaši pakļauta situācijai Krievijā ir gāzes un eksporta jomā. Importa jomā riski ir jūtami, bet ārējo tieši investīciju no Krievijas un Krievijā riski Igaunijai ir nelieli. Tāpat kā abām pārējām Baltijas valstīm, praktiski risku saistībā ar situāciju Krievijā nav Igaunijas bankām, norāda SVF pārstāvji.

Viņi piebilst, ka no situācijas Krievijā visvairāk atkarīgā ekonomika Centrālās un Austrumeiropas reģionā ir Baltkrievijai un Moldovai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti