„Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,” Mūrs teica intervijā, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.
Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.
„SVF programma bija kā uzturēšanās slimnīcā. Tagad pacients ir atstājis slimnīcu un vēlamies, lai viņš noturas vesels, ēd veselīgi un apmeklē trenažieru zāli,” teica Mūrs.
Par svarīgākajiem izaicinājumiem Latvija no SVF redzesloka Mūrs uzskata eiro ieviešanas tehnisko sagatavošanos, sabalansēta un fiskāli atbildīga 2014.gada valsts budžeta veidošanu un reformas to uzņēmumu pārvaldībā, kas pieder valstij vai kur valstij pieder kapitāla daļu kontrolpakete.
Aizejošais SVF pārstāvis sacīja, ka gaidāmais galīgais lēmums par eiro ieviešanu 9.jūlijā, kas, visticamāk, būs pozitīvs, īpašas rūpes nerada. „Ja (lēmums) būs pozitīvs, tad galvenie eiro ieviešanas jautājumi būs tehniska rakstura. Valsts pārvalde tam jau ir ilgi gatavojusies, un tai ir citu valstu nesena pieredze, ar ko var iepazīties. Piemēram, Igaunija to darīja nesen,” teica Mūrs.
„Cits izaicinājums, kas saistīts ar ilgtermiņa perspektīvu, ir veidot labu 2014.gada budžetu saskaņā ar fiskālās disciplīnas likumu. Nesen Finanšu ministrija rīkoja konferenci par fiskālā riska vadību un šīs problēmas izrunāja,” stāstīja Mūrs.
„Ir arī citi jautājumi. Piemēram, valdība sāka virzīt likumprojektus, kas paredz reformas valsts uzņēmumu un uzņēmumu ar valsts kapitāla daļām pārvaldībā. Tā ir lieta, uz kuru SVF norādīja krīzes pārvarēšanas programmas laikā. Reformas šajā valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības jomā arī mazinās fiskālos riskus. Nepietiekama vai slikta pārvaldība var maksāt nodokļu maksātājiem naudu, ja uzņēmums ir jāglābj. Šādi riski ir jāmazina,” uzskata SVF pārstāvis.
Vaicāts, vai kaut kas ir mainījies, kopš SVF misija maija vidū prognozēja Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šogad aptuveni 4% apmērā un brīdināja, ka pastāv riski, kas varētu bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, tostarp kāda vārdā nenosaukta metālapstrādes nozares uzņēmuma grūtības, Mūrs teica, ka „SVF situācijas novērtējums neatšķiras no tā, kāds tas bija maijā”.
Runājot par agrāk vārdā nenosaukto uzņēmumu, kas ir „Liepājas metalurgs” (LM), Mūrs sacīja: „Ko varam mācīties no šīs lietas, ir tas, ka arī privāta kompānija var radīt risku makroekonomiskajai situācijai valstī. Tad vēl ir jautājums par valsts garantijām LM. Tas lieku reizi pierāda, ka valsts garantijas „mīkstina” uzņēmuma paša budžeta ierobežojumus, - ja beigu beigās valsts iztērēto segs valsts.”
„SVF situācijas novērtējums neatšķiras no tā, kāds tas bija maijā. Kompānija ir lūgusi tiesu to pasargāt no kreditoriem,” teica Mūrs. Maija vidū SVF misija ziņojumā norādīja, ka metālapstrādes kompānijas, proti, LM, negatīva attīstība varētu ietekmēt prognozēto iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.
SVF pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā atvēra 2009.gadā pēc starptautiskās palīdzības programmas apstiprināšanas.
Latvija pagājušajā gadā pirms termiņa atmaksāja krīzes laikā starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto SVF aizdevumu.
Austrālijas pilsonis Deivids Mūrs Latvijā ieradās 2009.gada jūnijā SVF palīdzības programmas ietvaros. Mūrs kopš 1999.gada strādājis SVF kā ekonomists un ir veicis vairāku valstu ekonomikas analīzi, tostarp Lietuvas, Horvātijas, Slovākijas un Rumānijas. Pirms darba SVF Mūrs strādāja kā ekonomists Austrālijas centrālajā bankā „Reserve Bank of Australia”. Augstāko izglītību viņš ieguvis Austrālijas „Maquarie University”.
