ĪSUMĀ:
- Šveices uzņēmums "Allseas" apturējis līdzdalību gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā.
- Tas noticis uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājies ASV likums par sankcijām.
- Līdz ar šo uzņēmuma "Allseas" lēmumu radušās šaubas, vai projekts tiks pabeigts laikā.
- Ar ASV sankciju ieviešanu neapmierinātā Vācija neplāno spert atbildes soļus.
- EK vērtē potenciālo sankciju ietekmi uz ES uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzesvada būvniecībā.
Pirmā reakcija no tiem sekoja nekavējoties – par savas dalības pārtraukšanu projektā paziņojis Šveices uzņēmums "Allseas”, kas ir viens no pieciem galvenajiem projekta realizētājiem.
Sankciju "paketē" paredzēts aizliegums iebraukt ASV, un visi uzņēmumu aktīvi, kas atrodas ASV, tiks iesaldēti. Tas var atstāt iespaidu uz "Allseas" aktīviem ASV Teksasas štatā, kā arī uz uzņēmuma kuģiem, kas kursē ASV teritoriālajos ūdeņos.
Maskava iepriekš prognozējusi, ka gāzesvads būs gatavs dažu mēnešu laikā. Tomēr Šveices uzņēmuma lēmums radījis šaubas, vai 11 miljardus dolāru vērtais projekts tiks pabeigts laikā. Tāpat apdraudēti plāni, ka ātri tiks palielināta dabasgāzes pārdošana Eiropā, izmantojot šo gāzesvadu.
ASV sankciju pasākumi izraisījuši ne vien Krievijas, bet arī Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību, kura paziņojusi, ka tai vajadzētu pašai lemt par savu enerģētikas politiku.
Eiropas Komisija sestdien, 21. decembrī, paziņoja, ka tā vērtē ASV sankciju ietekmi uz ES uzņēmumiem, kas ir iesaistīti gāzesvada būvniecībā Baltijas jūrā.
Tikmēr Vācijas valdība sestdien uzsvēra, ka ASV sankcijas ir iejaukšanās iekšējās lietās, tomēr nekādus atbildes pasākumi pret Vašingtonu netikšot sperti.
Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Pīters Beiers skaidroja, ka sankcijas nav vērstas pret Vāciju, bet pret privātuzņēmējiem, tāpēc Vācija nespers atbildes soļus. Viņaprāt, Vācijas valdība gāzesvada plānošanas laikā nav pietiekami novērtējusi šī projekta politisko ietekmi.
Uz ASV sankcijām īpaši asi reaģējuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas partneri sociāldemokrāti. "Tas, ka ASV cenšas šādā veidā ietekmēt procesus Eiropā, ir ļoti problemātiski, un mēs nedrīkstam ar to samierināties. Tā kā mums, protams, uz to jāreaģē, taču tas jādara, izmantojot diplomātiskos kanālus, teica Vācijas sociāldemokrātu līdere Saskija Eskene.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja centienos neļaut citām valstīm attīstīt savu ekonomiku.
Eksperts Džeimss Dorsijs ziņu kanālam "TRT World" skaidroja, ka ASV soli ir spērušas un bumba tagad ir ES pusē.
"Es domāju, ka tas, ko mēs redzam, ir kārtējā cīņa starp ASV un Krieviju par kārtības maiņu pasaulē, un otrajā plānā šeit ir arī Ķīna. ASV sankcijas noliek Vāciju sarežģītā situācijā, jo viņiem būs jāpieņem noteiktas izvēles. Savukārt Krievija, domāju, varētu ieviest atbildes sankcijas, lai gan nav nekas daudz, ko tā šajā situācijā varētu iesākt," vērtēja Dorsijs.
Trampa administrācija iebilst pret "Nord Stream 2", skaidrojot, ka ar šo projektu tiks pastiprināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskā un politiskā ietekme Eiropā. Analoģiska nostāja bija arī Obamas administrācijai.
ASV kongresmeņi ir brīdinājuši, ka cauruļvads padarīs bagātu Krievijas valdību un ievērojami palielinās Krievijas prezidenta Putina ietekmi Eiropā.
Tāpat, kā skaidro Vašingtona, ja "Nord Stream 2" tiks izbūvēts, Ukraina zaudēs vairākus miljardus dolāru, ko tā saņem par gāzes tranzītu.
Ceturtdien Berlīnē tika parakstīta principiāla vienošanās par Maskavas un Kijevas jaunu gāzes transportēšanas līgumu. Šī vienošanās ir svarīga ES, jo vairākas bloka dalībvalstis paļaujas uz Krievijas dabasgāzes piegādēm caur Ukrainu. Šodien kļuvis zināms, ka Krievijas dabasgāzes koncerns "Gazprom" piekritis samaksāt Ukrainas uzņēmumam "Naftogaz" 2,9 miljardus ASV dolāru, lai atrisinātu ilgstošo strīdu par tranzīta nodevām.
Kijeva joprojām bažījas, ka Maskava "Nord Stream 2" izmantos sava politiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanai uz Ukrainas ekonomisko interešu rēķina.
"Mūsu gāzes tranzīta sistēma ir lielākā Eiropā un caur to iespējams piegādāt trīsreiz vairāk gāzes, nekā caur "Nord Stream". Mēs ceram, ka mūs uzskata par drošiem un uzticamiem partneriem Eiropas Savienībai, un mēs arī ceram, ka kopā spēsim atrisināt visus problēmjautājumus, teica Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristraiko.
