Dienas ziņas

Skrundā atkal mācās attālināti

Dienas ziņas

Senākā koka ēka pilsētās – Valmieras vecā aptieka

Arī šuvējas aizvien pielāgojas ierobežojumiem

Šuvējiem Covid-19 pandēmijas laikā grūtības rada audumu iegāde un nespēja pieņemt klientus klātienē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mazinoties sabiedrības pirktspējai un nepieciešamībai pēc svinīgiem apģērbiem Covid-19 pandēmijas dēļ, šuvējiem nākas vairāk darināt praktiskus tērpus un sejas maskas. Latgalē uzsver, ka būtiskākās problēmas rada audumu iegāde un nespēja klientus pieņemt klātienē, savukārt kā priekšrocība vērtēti darbnīcu labiekārtošanas un birokrātiska rakstura darbi, kam iepriekš laika pietrūka.

“Iepriekš rudenī mēs šuvām, domājām, ka vajadzēs uz ballītēm kleitas, tad tādas koķetīgākās svētku, tad sapratām, ka nevajadzēs tomēr,” norādīja šuvēja no Balvu novada Aiga Jansone.

Šā brīža situāciju šūšanas darbnīcā Jansone uztver kā mācību stundu ar saviem zaudējumiem un arī priekšrocībām. Uzņēmumu Balvos jauniete izveidoja pirms diviem gadiem un pirmo reizi nācies tik bieži pielāgoties arvien jaunām kā valsts, tā klientu prasībām. Arī Kārsavā, kur jau astoto gadu darbojas modes salons “Lagu”, tā vadītāja Gunta Nagle novērojusi – pasūtījumu apjoms mazinās un tie kļūst specifiskāki.

“Aktuālā lieta – maskas, protams, jā, bet cilvēki mazliet transformējas un arī viņu vēlmes līdz ar to transformējas. Iepriekš bija vairāk tie tērpi tādi izejamie, tad tagad cilvēki vairāk varbūt praktiski ir, ir vairāk pasūtījumu tieši no trikotāžas,” atzīmēja Nagle.

Kā būtiskāko priekšrocību abas šuvējas saskata brīvā laika iespējas un kārto tās lietas, kas iepriekš atliktas. Abas savas prasmes nodod arī skolēniem, un pašlaik tas ir labs atspaids, lai uzņēmumi darbību nepārtrauktu pavisam. Tiek meklēti arī jauni risinājumi.

“Ja mēs strādātu tikai ar pakalpojumu sniegšanu, tad, protams, ka viss apstātos. (..) Šis otrais vilnis īstenībā bija tāds labs, labas iespējas, lai beidzot labiekārtotu telpas,” atzina Nagle.

“Prakses meitenes strādāja, tikmēr es uztaisīju grantus un tad iegādājos vēl iekārtas. Izmantoju iespējas,” sacīja Jansone.

Savukārt būtiskākos zaudējumus rada nespēja iegādāties audumu, piemēram, kaimiņvalstīs. Tāpat arī cieš darbs ar klientiem, daudz jākomunicē attālināti, ne katrs prot sev noņemt mērus, apģērbs ir vairākas reizes jālaiko, ievērojot visus piesardzības pasākumus, iekļauties laika limitā ir grūti.

Nagle norādīja: “Līdz 15 minūtēm. Nu, tas ir iespējams, bet, protams, ka būtu labāk, ja būtu 20 vai 25. (..) Man ir jāizstrādā katram klientam individuāls tērps. Ja ir jāiegādājas jauns audums... (..) Ja līdz vasarai šis viss [Covid-19 ierobežojumi] turpināsies, tad es nezinu, kā būs, jo pats reāli tu nevari aizbraukt, tomēr ir jāapskata, jāiztausta.”

Tuvojoties pavasarim, šuvējas cer, ka vismaz mēru noņemšanu varētu veikt āra apstākļos, tomēr, lai varētu strādāt pilnvērtīgi, viņuprāt, nepieciešams pārskatīt Covid-19 ierobežojumus visā uzņēmējdarbības nozarē un tā veicināt arī klientu pirktspēju, kas pēdējā laikā strauji kritusies.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti