Lēmumu celt sūtījumu tarifus Latvijas Pasts pieņēmis kopumā divu faktoru dēļ – jau pašlaik vērojamās inflācijas, lielākoties degvielas un elektrības izmaksu kāpuma ietekmē, kā arī klausoties publiskajā telpā dzirdamus politiķu solījumus un ierēdņu apņemšanos no nākamā gada celt minimālo algu, skaidroja Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš.
"Vismaz tās prognozes, kas ir izskanējušas publiski, liecina par to, ka varētu būt aptuveni 30% paredzamais atalgojuma palielinājums no 1. janvāra. Un attiecīgi tad arī mēs paredzam mūsu darbiniekiem – gan tiem, kas strādā pasta nodaļās, gan arī pastniekiem pārskatīt atalgojumu šādā apmērā. Bet mēs to sadārdzinājumu neesam iestrādājuši tarifos, kā es piesaucu 30%, bet esam raduši iespējas veikt dažādus efektivizācijas pasākumus un rast risinājumus, lai sniegtu pakalpojumus viedāk vai gudrāk," stāstīja Krūmiņš.
Kā liecina pasta komersantu reģistra dati, Latvijā pasta pakalpojumus sniedz ap 70 dažādu uzņēmumu.
Nozares pārstāvji tādu konkurenci vērtēja kā gana nozīmīgu un to minēja kā vienu no iemesliem, kādēļ piegādātāji vispārējās inflācijas laikā līdz šim savas cenas mainījuši maz vai nemaz.
Taču par pakalpojumu sadārdzinājumu nākotnē komersanti runā negribīgi. Piemēram, "DPD Latvija" atklāti pateica, ka par cenu tēmu runāt negrib nemaz. Atsaucīgāks sarunai ir "Omniva Latvija" loģistikas vadītājs Guntis Mičuļs.
"Ja runā par mūsu pakalpojumu cenām, tad mēs joprojām cenšamies pakalpojumu cenas nemainīt radikāli. Privātpersonām mēs neesam mainījuši cenas un līdz gada beigām neplānojam mainīt. Bet, ja skatās biznesa klientus, kas pārsvarā ir interneta veikali, tur gan jau labu laiku strādājam pie tā, ka cenu izmaiņas notiek pamatā atkarībā no tā, kāds ir mūsu sadarbības apjoms. Absolūtos ciparus es nevaru atklāt, un tāda vidējā rādītāja arī nav (..)," stāstīja Mičuļs.
Par nākamā gada cenrādi viņš runāt vēl negrib. Klientu skaits gan esot tuvs pandēmijas pīķa laika līmenim. "Tie klienti, kas pandēmijas laikā ir sākuši izmantot mūsu pakalpojumus, diezgan stabili arī turas un vairāk vai mazāk arī izmanto mūsu pakalpojumus."
Pasta komersantu biedrības vadītājs Alvis Dimitris vērtēja, ka nozari tāpat kā citas skar energoresursu un darbaspēka izmaksu lēciens.
"Pasta komersantus lielā mērā baro benzīntanki. Skaidrs, ka cenas celsies, bet, kurā brīdī celsies, par cik procentiem celsies, kuriem klientiem un kādiem pakalpojumiem celsies, – patlaban precīzi pateikt nevar. Komersanti ir noslēguši dažāda veida līgumus parasti par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu. (..) Ir līgumi, kuros ir paredzētas kaut kādas izmaiņas, ir paredzēti dažādi degvielas koeficienti un tamlīdzīgas lietas, bet tā ļoti konkrēti pateikt diemžēl nevaram," teica Dimitris.
Uzņēmēji mēģinot situācijai pielāgoties, piemēram, pilsētās sākot izmantot elektrotransportu kurjera pakalpojumiem. Cenas kādu laiku noturēt ļaujot arī optimāli izstrādātas loģistikas jeb piegāžu sistēmas.
