Sūdzas EK par pārāk lielu atbalstu dabasgāzes koģenerācijas stacijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvija ir sniegusi nepamatoti lielu atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) normas par valsts atbalsta piešķiršanu un negatīvi ietekmējot enerģētikas nozares attīstību kopumā, bez tam šis atbalsts nav saskaņots ar Eiropas institūcijām - ar šādu sūdzību Eiropas Komisijā (EK) ir vērsusies Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija. Par nozari atbildīgā  Ekonomikas ministrija (EM) gan šos pārmetumus vērtē kā nepatiesus.

Valsts īstenotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta politika ir veicinājusi valsts atkarību no Krievijas dabasgāzes, bet nav sekmējusi vietējo resursu izmantošanu - tā uzskata federācija.

Galvenais pamats to apstrīdēt ir saistīts ar faktu, ka, pēc federācijas domām, tas ir vērtējams kā valsts atbalsts, kurš ES drīkst tikt pielietots tikai atsevišķos gadījumos un ir jāsaskaņo, bet šajā gadā tas nav izdarīts, un arī atbalsta pamatotība ir apšaubāma.

„Sūdzība tika pamatota ar to, ka šādas atbalsta summas, kas tiek izmantotas obligātā iepirkuma ietvaros un garantētā maksa par uzstādīto jaudu, ir kvalificējams kā valsts atbalsts. Savādi, bet Latvijas valsts šīs atbalsta summas nav kvalificējušas kā valsts atbalstu (..),” norāda federācijas pārstāvis, advokāts Sandis Bērtaitis.

Pēc atjaunojamās enerģijas industrijas domām, atbalsts lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, galvenokārt „Latvenergo” rekonstruētajām termoelektrocentrālēm, būtu jāierobežo, ietaupītos līdzekļus novirzot atjaunojamajiem energoresursiem. Bērtaitis gan norāda, ka pagaidām ir pāragri teikt, vai atbalsts lielajām gāzes elektrostacijām samazināms vai pārtraucams pilnībā. „Mēs vienkārši sakām, ka esošā situācija nevar šādi turpināties. Tas ir nekorekti. Valsts nedrīkst šādas atbalsta summas slēpt. Ir jādod pilnīgi visi dati EK un jāskaidro, ar kādu mērķi viņas tiek izmaksātas,” uzsver Bērtaitis.

Savukārt EM jau vairākkārt noraida Atjaunojamās enerģijas federācijas pārmetumus, uzsverot, ka  EK jautājumi, kas saistīti ar atbalstu elektrības ražotājiem, ir saskaņoti neformāli. Kā iepriekš sarunā ar Latvijas Radio atklāja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, formālo saskaņošanu ir aizkavējis vienīgi fakts, ka pati EK pārskata elektrības ražotāju atbalsta principus. „Mūsu pieteikums tiks vērtēts atbilstoši šīm vadlīnijām [kuras vēl top], nevis tām, kuras bija spēkā, kad bija sagatavots sākotnējais pieteikums,” uzsver Spiridonovs.

EM arī uzsver, ka saskaņā ar Augstākās tiesas spriedumu, atbalsts elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma komponentes ietvaros nav uzskatāms par valsts atbalstu ES tiesību izpratnē, jo tam nelieto valsts budžeta līdzekļus, tāpēc tam nebija nepieciešams īpašs saskaņojums ar EK.

Energokompānijas „Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis tomēr uzsver, ka uzņēmuma elektrostacijas saņem atbalstu pamatoti - atbilstoši Eiropas direktīvām par koģenerāciju.  

„Latvenergo” arī noraida Atjaunojamās enerģijas federācijas pārmetumus par to, ka  atbalsts gāzes elektrostacijām sniegts necaurspīdīgi. Šādu atbalstu uzņēmuma ražotnes saņem tikai kopš to rekonstrukcijas, un dati par tām izmaksātajiem apjomiem ir atrodami gan atbildīgajās institūcijās, gan uzņēmuma pārskatos, skaidro uzņēmums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti