“Latvijas iedzīvotāji nevar gaidīt gadiem, jo nesamērīgais nodoklis tiek piedzīts bezstrīdus kārtībā un īpašums tiek zaudēts,” norādīts partijas paziņojumā.
Partija “No sirds Latvijai” aicina reģistrēt parakstu vākšanai grozījumus, lai tauta var īstenot Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības.
Partijas var ierosināt parakstu vākšanu likuma grozījumiem, to reģistrē CVK un gada laikā no reģistrācijas brīža projekta atbalstam jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu (jeb aptuveni 156 000 parakstu). Parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa šim nolūkam izvēlējusies, liecina CVK informācija.
Ja likumprojektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam, kurš grozījumu projektu iesniedz Saeimai. Saeimai projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu nepieņem bez satura grozījumiem, par to rīkojama tautas nobalsošana.
Partija “No sirds Latvija” savu iniciatīvu skaidro ar to, ka “lai arī Latvijas Saeima gan 2016.gadā, gan 2017.gadā ir saņēmusi vairāk kā 10 000 vēlētāju parakstītu iniciatīvu ar aicinājumu risināt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu un neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli, tomēr nedz Saeima, nedz Ministru kabinets neveic konkrētus soļus, lai steidzami risinātu jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanos”.
Intervijā LTV “Rīta panorāmai” partijas līdere Inguna Sudraba sacīja, ka, lai arī pašvaldības, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, zaudēs ieņēmumus, tomēr ir iespējas to kompensēt. Zaudējumi būtu 21 miljons eiro, bet pērn, veidojot šī gada budžetu, Saeima tā dēvētajās “deputātu kvotās” dažādiem sev tīkamiem projektiem sadalīja 26 miljonus eiro, atgādināja Sudraba, paužot, ka nodokļa atcelšanai gan varētu atrast kompensāciju. Viņa arī sacīja, ka pašvaldībām būtu vieglāk, jo nebūtu jāmaksā pabalsti un jāsniedz cita palīdzība cilvēkiem, kuri pēc tās vēršas, jo viņi samaksā nodokļi un viņiem trūkst līdzekļu citām vajadzībām.
Jau ziņots, ka arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču koalīcijā šo ieceri nesteidzas atbalstīt.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
