Sudraba solīja veidot priekšlikumus, kas ļautu mazināt neracionālu naudas tērēšanu un atvēlēt līdzekļus jomās, kur finansējuma trūkst. Viņasprāt, līdzekļi būtu jāpārdala par labu bērniem, kas mācās internātskolās, kā arī zinātnes attīstībai. Arī citas nozares esot nepietiekami finansētas - tie ir pasažieru pārvadājumi un medicīnas pakalpojumus apmaksa.
“No sirds Latvijai” frakcija uzskatot, ka valsts aparāts ir pārāk liels, lai to atļautos valsts ekonomika.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāj Nellija Kleinberga pauda gandarījumu par budžetā iekļauto solījumu valsts aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta un apņemšanos šogad atteikties no “deputātu kvotām”. Tāpat viņa atzinīgi vērtēja plānu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, jo no tā iegūšot gan patērētāji, gan audzētāji.
Taču kopumā frakcija nevarot atbalstīt budžetu, jo vairākās jomās nepieciešama lielāka skaidrība. Viņu nepārliecina tas, ka atstāti pārāk lieli tēriņi valsts pārvaldei. Tas neradot iespaidu, ka Latvijā vēlas mazināt birokrātijas slogu. Tāpat neesot skaidras pārliecības, ka veselības aprūpei papildu atvēlētais finansējums tiks izlietots mērķtiecīgi.
Jau ziņots, ka 2018. gada budžeta likums un to pavadošie likumprojekti, tostarp vidēja termiņa budžeta ietvars turpmākajiem trim gadiem trešdien, 11. oktobrī, iesniegts izskatīšanai Saeimā. Budžeta paketi galīgajā lasījumā plānots pieņemt 22. un 23. novembrī.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP. Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no IKP.
