Nākamā gada pavasarī noliktā elektrības tirgus atvēršana nesīs cenu celšanos. Ekonomikas ministrija uzsver, ka, tā sauktais, „Latvenergo” starta tarifs – nedaudz virs astoņiem santīmiem par kilovatstundu – neatbilst reālajai tirgus situācijai, tādēļ sagaidāms, ka maksa par vienu kilovatstundu pārsniegs 11 santīmus.
Taču tuvākajos gados tarifam jākāpj arī dēļ iepriekšējo valdību apsolījuma maksāt subsīdijas elektrības ražošanai no šķeldas, kukurūzas, vēja un citiem atjaunojamās enerģijas veidiem un gāzes.
Vairākus gadus meklējot atkāpšanās ceļus, EM šonedēļ nāca klajā ar piedāvājumu no subsīdiju saņēmējiem iekasēt nodokli. Taču tas atsauksies uz apkures rēķiniem, jo daudzi siltumražotāji līdz šim kompensējuši izdevumus ar subsīdijām par elektrības ražošanu. Visstraujāk apkures izmaksas celsies Jelgavā, Bauskā, Valmierā un Vangažos – no 5 līdz 9%, rāda sultumuzņēmumu aprēķini. “Šie procenti ir diezgan lieli un, pārrēķinot naudā, aiz šiem procentiem stāv miljoni, kas papildus būs jāsamaksā siltuma lietotājiem,” norāda Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis.
To iedzīvotāji izjutīs ne tikai apkures rēķinos, bet arī iepērkoties, jo nodoklis sadārdzinās, piemēram, dārzeņu audzēšanu siltumnīcās.
Tie, kas elektrību ražo no atjaunojamiem resursiem, paredz bankrotus. „Es esmu gatavs cepuri apēst, ja neviens nebankrotēs. Uz tā rēķina arī samazināsies ieņēmumi. Mēs esam rēķinājuši, ka „zaļie” dažādos nodokļos samaksā ap 18 miljoniem. Tie no budžeta būs jāņem ārā,” pauž Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Andis Kārkliņš.
Ekonomikas ministrijas skatījumā priekšlikums ir juridiski korekts veids, kā nepalielināt elektrības rēķinus dēļ subsīdijām, no kurām ieguvēji ir elektrostaciju īpašnieki.
Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš saprot politiķu centienus vēlēšanu gadā nepieļaut strauju elektrības cenu lēcienu, bet, viņaprāt, galvenā problēma ir steigā. „Atbalsta pārskatīšana ir tikai normāla, un to dara daudzas valstis Eiropas Savienībā, kas savulaik piešķīrušas dāsnu atbalstu atjaunojamās un fosilās enerģijas veidiem. Tā problēma ir tieši steigā. Ja būtu pārejas periods – trīs, četri, pieci gadi un tad atbalsts beigtos, tad būtu pilnīgi cita situācija,” norāda Āboltiņš.
Priekšlikumu ieviešanai būs nepieciešamas izmaiņas likumos, ko Ekonomikas ministrija apņēmusies sagatavot tuvāko mēnešu laikā.
