- Starp subsidētās elektroenerģijas ražotājiem arī maksātnespējīgs uzņēmums
- Lauvas tiesa peļņas – atsevišķiem līderiem
- Bailes pazaudēt atbalstu motivē maksāt nodokļu parādus
- Kam pieder uzņēmumi, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu?
“Lursoft” aprēķini rāda, ka trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, reģistrēti Rīgā. Desmitajai daļai patlaban ir reģistrēts aktīvs nodrošinājums, savukārt vienam no uzņēmumiem jau pērn pasludināts maksātnespējas process.
Ekonomikas ministrijas publicētie dati rādot, ka no 434 elektrostacijām teju 34% elektroenerģijas ražošanā izmanto ūdens resursus, 23% – dabasgāzi, bet 14% – biogāzi.
Starp subsidētās arī maksātnespējīgs uzņēmums
Maksātnespējīgais SIA „ABGS” reģistrēts pirms 13 gadiem, sākotnēji atradies Rīgā, bet kopš 2009.gada tā juridiskā adrese pārcelta uz Salienas pagastu Daugavpils novadā. Uzņēmuma lielākais dalībnieks ir Dobeles rajona Auru pagasta zemnieku saimniecība „Arāji”, kuras īpašnieks savukārt ir Ervīns Eihmanis.
ZS „Arāji” pērn iekļauta starp Latvijas vērtīgākajām zemnieku saimniecībām. Saimniecība 2017.gadā apsaimniekojusi 807 ha lauksaimniecības zemes un piedzīvojusi ievērojamu apgrozījuma un peļņas kritumu.
SIA „ABGS” nav vienīgais uzņēmums, kurš nav bijis īpaši apzinīgs ar gada pārskatu iesniegšanu. Tāds ir arī 2008.gadā reģistrētais biogāzes ražotājs SIA „Conatus BIOenergy”, kas pēdējo pārskatu iesniedzis vien par 2015.gadu. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2014.gada ir SIA „Vitrupes lauki”, kas pieder vācu “Grune Werte Lettland GmbH”.
Lauvas tiesa peļņas – atsevišķiem līderiem
Subsidētās elektroenerģijas ražotāju kopējais apgrozījums kopš 2015.gada palielinājies par 1,68%, pērn tam sasniedzot 1,21 miljardus eiro.
Peļņas kāpums šajā periodā bijis ievērojamāks – 2015.gadā pētījumā iekļautie elektroenerģijas ražotāji pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 118 miljonus eiro, 2016.gadā – 149 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā to peļņa palielinājusies vēl par 30%, sasniedzot jau 194 miljonus eiro.
Būtiski, ka lauvas tiesa no kopējā apgrozījuma un peļņas pienākas atsevišķiem līderiem. Piemēram, AS „Latvenergo” vien pagājušajā gadā apgrozījis 499 miljonus eiro un nopelnījis 151 miljonu eiro, savukārt AS „Rīgas Siltums” 2017.gadā strādājis ar 152 miljonu eiro apgrozījumu un 7,76 miljonu eiro peļņu. Gada sākumā AS „Latvenergo” saņēmusi atbalstu par četrām elektrostacijām, bet AS „Rīgas Siltums” – par piecām, no kurām trijās enerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, vienā – koksne, bet vēl vienā iegūta no biomasas.
Analizējot uzņēmumus, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, “Lursoft” norāda, ka to vidējais vecums ir 16 gadi, bet jaunākais uzņēmums reģistrēts 2015.gadā – SIA „Graanul Invest Energy”.
Bailes pazaudēt atbalstu motivē maksāt nodokļu parādus
Šovasar 62 komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, Ekonomikas ministrija izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
Izmaiņas regulējumā stājušās spēkā šā gada aprīlī, nosakot stingrākas kontroles prasības attiecībā uz nodokļu parādu esamību komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija divas reizes gadā pārbauda, vai minētajiem uzņēmumiem nav nodokļu parādi.
Pirmajā pārbaudē šogad nodokļu parāda esamība konstatēta teju piektdaļai jeb 18,18% no kopējā uzņēmumu skaita, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Nākamo pārbaudi par nodokļu parādiem Ekonomikas ministrija plāno veikt šā gada novembrī.
Tikmēr “Lursoft” apkopotā informācija rāda, ka augusta sākumā nodokļu parāds par vairāk nekā 150 eiro bija 54 elektroenerģijas ražotājiem, bet septembra sākumā – vairs tikai 18 uzņēmumiem. Tādējādi brīdinājums līdz septembrim nomaksāt nodokļus daļai uzņēmēju bijusi pietiekama motivācija veikt nodokļu nomaksu.
No šiem 18 subsidētās elektroenerģijas ražotājiem 7 uzņēmumi mēneša laikā savu nodokļu parādu samazinājuši, savukārt SIA „Sabiedrība Mārupe” tas teju trīskāršojies, un pieaudzis arī AS „Agrofirma Tērvete” parāds.
“Lursoft”, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju, aprēķināja, ka augustā elektroenerģijas ražotāji ar vairāk nekā 150 eiro nodokļu parādu kopumā valstij bija parādā 2,92 miljonus eiro, bet septembrī tas saruka līdz 1,86 miljoniem eiro.
Lielākais parādnieks ir SIA „Biodegviela”, kuras nodokļu parāds septembra sākumā bija 364 tūkstoši eiro. Saskaņā ar “Lursoft” informāciju SIA „Biodegviela” pagājušā gada martā ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Tiesiskās aizsardzības process uzņēmumam bija ierosināts arī 2016.gadā, kad daļa kreditoru pieprasīja nekavējoties samaksāt parādu, kā rezultātā SIA „Biodegviela” saimnieciskā darbība faktiski tika paralizēta.
Pēdējos gados SIA „Biodegviela” strādājusi ar mainīgu apgrozījumu, bet kopš 2009.gada uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. SIA „Biodegviela” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētais “Ibifon consulting limited”, bet patiesā labuma guvējs – Vladimirs Cadovičs.
Kam pieder uzņēmumi, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu?
Visbiežāk kā uzņēmumu, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, kapitāldaļu turētāji reģistrētas trīs kompānijas no Igaunijas – “WNDE Solutions OU”, “Viride OU” un “Autour Vole OU”. Minētie uzņēmumi dala 12 elektroenerģijas ražotāju kapitāldaļas, bet to patiesā labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie Sergejs Bunakovs, Leonīds Kiļs un Maksims Solomončuks.
Visi uzņēmumi (SIA „W.e.s.1”, SIA „W.e.s.2”, SIA „W.e.s.3”, SIA „W.e.s.4”, SIA „W.e.s.5”, SIA „W.e.s.6”, SIA „W.e.s.7”, SIA „W.e.s.8”, SIA „W.e.s.9”, SIA „W.e.s.10”, SIA „W.e.s.11”, SIA „W.e.s.12”) reģistrēti Rīgā, savukārt vēja enerģijas ražošanas stacijas, kopskaitā 15, izvietotas Alsungas un Priekules pagastos.
Analizējot šo uzņēmumu finanšu datus, tie atklāj samērā bēdīgu ainu – kopš 2015.gada visi 12 uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem.
Tikai par vienu subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu mazāk pieder holdingkompānijai SIA „INPO 5”, kuras patiesā labuma guvēja pastarpināti caur tādiem uzņēmumiem kā SIA „INPO 24”, SIA „Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”, SIA „Privāto aktīvu pārvalde” ir kādreizējā politiķa Andra Šķēles ģimene. Šie 11 vēja enerģijas ražošanas uzņēmumi ik gadu apgroza vairākus miljonus eiro un strādā ar peļņu. “Lursoft” apkopotā informācija rāda, ka SIA „INPO 5” piederošie uzņēmumi 2017.gadā apgrozījuši 4,34 miljonus eiro un nopelnījuši 460 tūkstošus eiro, bet 2015.gadā to peļņa sasniedza 1,04 miljonus eiro. Ik gadu minētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro – pērn tie bijuši 1,21 miljoni eiro.
Sarakstu noslēdz Armands Zemītis, kuram pieder daļas sešos uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Uzņēmējs pirmo reizi kā dalībnieks kādā no Latvijas uzņēmumiem reģistrēts 2009.gadā, savukārt patlaban A. Zemītim pieder daļas 15 uzņēmumos, no tiem seši reģistrēti kā subsidētās elektroenerģijas ražotāji.
No tiem vislielāko apgrozījumu 2017.gadā uzrādījis SIA „Golden Eagle”, kuram reģistrētas trīs elektrostacijas Tukuma novadā. SIA „Golden Eagle”, kurā Armandam Zemītim pieder 20% kapitāldaļu, 2017.gadā apgrozījis 1,24 miljonus eiro un gadu noslēdzis ar 170,90 tūkstošu eiro zaudējumiem. Laikraksts „Dienas bizness” pirms diviem gadiem vēstīja, ka Zemītis 2014.gadā partijai “Vienotība” ziedojis 15 tūkstošus eiro. Pats uzņēmējs gan uzsvēris, ka tas noticis laikā, kad licences viņa piederošajiem vai vadītajiem uzņēmumiem jau bija izsniegtas un bija spēkā, tāpēc ziedojums nekādu iespējamu ietekmi tieši uz viņa biznesu vairs nav varējis radīt.
Visvairāk elektrostaciju, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem, pieder SIA „Novators” – kopskaitā 8. Pats uzņēmums reģistrēts kā vēl 4 uzņēmumu dalībnieks. “Lursoft” izpētījis, ka arī šie četri uzņēmumi iekļauti Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā.
SIA „Novators” vienīgais dalībnieks un arī amatpersona ir Ivans Bergmanis. SIA „Novators” ir viens no senāk reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, tas reģistrēts 1991.gadā. Apgrozījuma ziņā uzņēmumam vissekmīgākais bijis 2007.gads ar 2,91 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt pēdējo gadu veiksmīgākais rezultāts bija pērn – SIA „Novators” 2017.gadā apgrozījis 1,71 milonu eiro un guvis tā darbības laikā lielāko peļņu – 653 tūkstošus eiro.
