Studiju kredītus varētu izsniegt ar «Altum» garantiju

Neviena banka nav gatava turpmāk izsniegt valsts galvotos studiju kredītus, tādēļ turpmāk to varētu darīt ar finanšu institūcijas "Altum" portfeļgarantiju, šodien Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrija. Taču kredītportfeļa garantam nepieciešami līdzekļi, kurus ministrija var rast tikai tad, ja nākotnē neturpina studiju kredītu dzēšanu. Pret to gan šodienas sēdē bija vairāki iebildumi. Taču, ja netiks rasts nepieciešamais finansējums, citādāk jauno studiju kredītu izsniegšanas sistēmu ieviest nebūs iespējams.

Lai varētu turpināt valsts galvoto studiju kredītu izsniegšanu, rosina pārtraukt to dzēšanuRūdolfs Krieviņš

    Nākamgad aprīlī beidzas līgums ar ilggadējo studiju kredītu izsniedzēju "SEB banku", un neviena cita kredītiestāde nav gatava turpināt šādu kredītu izsniegšanu, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vietniece Diāna Laipniece. Pērn divas izsoles par kredītu izsniegšanu noslēdzās bez pretendentiem.

    „Trešajā izsolē tomēr vienu banku pierunāja pieteikties, taču šobrīd bankas ļoti skaidri pateikušas – viņiem nav lielas intereses izsniegt šos kredītus, tāpēc ka administratīvais slogs ir liels šiem kredītiem, taču summas ir relatīvi mazas,” stāsta Laipniece.

    Tādēļ, lai no nākamā gada neapstātos valsts galvoto studiju kredītu izsniegšana un studēt varētu arī tie, kas paši maksāt par studijām nevar atļauties, turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija rosina studiju kredītus izsniegt ar finanšu institūcijas "Altum" portfeļgarantiju.

    „Tas vairs nav tā kā individuāls, tas ir jumtiņš, kura ietvaros valsts ir nogalvojusi noteiktu aizdevumu portfeli. Un, teiksim, par katru eiro, kas ir ieguldīts tajā portfeļgarantijā, bankas var izsniegt četrus eiro kā kredītus,” skaidro Laipniece no IZM.

    Šāds risinājums izstrādāts darba grupā, kurā strādā arī Latvijas Komercbanku asociācija. Tās vadītāja Sanda Liepiņa norāda, ka tas saīsinātu kredītu izsniegšanas laiku, kā arī bankas par pakalpojumu varētu konkurēt, jo turpmāk kredītu varētu saņemt jebkurā bankā, kura sadarbojas ar "Altum". Tāpat vairs nebūtu nepieciešams kredītu galvotājs.

    „Kas pēc būtības ir būtisks šķērslis tieši studentiem, kuru vecākiem nav iespējas sniegt šādu galvojumu. Un tādēļ arī šī pieejamība studiju kredītiem būtiski palielinātos,” stāsta Liepiņa.

    Taču portfeļa garantijai nepieciešami līdzekļi. Un šobrīd vienīgais veids, kur tos Izglītības un zinātnes ministrija var rast, ir atceļot studiju kredītu dzēšanu tiem, kas strādā valsts darba vietās. Tas varētu skart vairākas profesijas, arī tos vecākus, kuriem iepriekš kredītu daļēji dzēsa par bērna piedzimšanu.

    „Esošie līdzekļi projektā studiju un studējošo kredītu kreditēšana ir tikai tie, kas bija paredzēti dzēšanai, nekādu citu brīnumlīdzekļu nav. Mēs tādā ziņā esam par to, lai sistēmas izveidošanai tiktu piešķirti papildu līdzekļi, bet visas tās indikācijas no Finanšu ministrijas puses neieviesa cerības, ka tas notiks,” norāda Diāna Laipniece.

    Pret ieceri neturpināt studiju kredītu dzēšanu ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks. Tāpat to, ka tas ir liels atbalsts vairāku nozaru speciālistiem, norāda arī Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Andis Geižāns.

    „Daudzbērnu ģimenēm faktiski par katru bērnu iespēja nodzēst pilnu kredīta summu. Otrām kārtām, ļoti būtiski nozaru ministrijām – šis ir bijis mehānisms, kā piesaistīt speciālistus nozarei. Gan izglītībā pedagogus, gan veselībā,” saka Geižāns.

    Taču Studentu apvienība uzskata, ka pie jaunas kredītu izsniegšanas sistēmas jāmaina arī veids, kā kredītus dzēš. Tā arī norāda, ka jāmeklē citi atbalsta veidi.

    „Mēs neatbalstām esošās sistēmas paturēšanu jaunajā modelī. Ir skaidrs, ka esošajās finanšu robežās, kādas ir jaunajai programmai, pietrūkst šo materiālu, tāpēc mēs aicinām meklēt papildu finansējumu, kas ir nepieciešams atbalsta mehānisma izstrādei vai esošā uzlabošanai. Taču ir redzams, ka tādā situācijā, kā tas ir tagad, ne tas ir caurredzami, ne tiešām palīdz šīm atbalsta grupām, ne ir vieta jaunajā modelī,” uzskata Studentu apvienības Sociālā virziena vadītāja Ilze Lisovska.

    Izglītības un zinātnes ministrija gan norāda - lai varētu nodrošināt gan portfeļgarantijas, gan turpināt dzēst kredītus, 2021. gadā nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši eiro, bet vēl pēc gada - ap 700 tūkstošiem.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti