Dienas notikumu apskats

Bojāgājušo skaits Afganistānā pērn bijis lielākais kopš 2009.gada

Dienas notikumu apskats

Ziņojums: Asada cietumos pēdējos gados pakārti 13 000 režīma pretinieku

Strīdu ar Norvēģiju par krabju zveju risinās diplomātiskā ceļā, bet neizslēdz tiesu

Strīdu ar Norvēģiju par krabju zveju Latvija risinās diplomātiskā ceļā, bet neizslēdz tiesu

Latvija strīdu ar Norvēģiju par tiesībām zvejot krabjus Svalbāras ūdeņos vispirms centīsies atrisināt diplomātiskā ceļā, otrdien, 7.februārī, pēc valdības sēdes norādīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Ja tuvāko nedēļu laikā tas neizdosies, Latvija varētu vērsties starptautiskajā tiesā. 

Latvijas zvejas kuģa aizturēšana gan neietekmēšot draudzīgās attiecības starp Latviju un Norvēģiju. Tikmēr kompensācijas par Latvijas zvejas uzņēmumiem radītajiem zaudējumiem Latvija prasīs Eiropas Komisijai.  

Ministri vienojušies pieprasīt Eiropas Komisijai dīkstāves kompensācijas ne tikai par arestēto kuģi, bet arī pārējiem 10 kuģiem, kuri nevar sākt zveju līdz strīda atrisināšanai. To apjoms varētu sasniegt pat vienu miljonu eiro mēnesī.  Latvijas zvejniekus pārstāvošā Eiropas Savienības krabju zvejas asociācijā atzīst – ar kompensācijām varēs nosegt tikai naudas plūsmas problēmas. Negūtā peļņa ir krietni iespaidīgāka.

Jau aptuveni mēnesi Latvijas zvejas kuģis „Senators” stāv dīkstāvē Norvēģijas krastā, kur to aizturējušas norvēģu varas iestādes. Norvēģu ieskatā kuģis nelegāli zvejojis krabjus, jo Norvēģija tam nav izsniegusi licenci.   Līdzšinējie Ārlietu ministrijas pūliņi panākt aresta atcelšanu, norvēģu pusei skaidrojot, ka kuģim zvejas tiesības dotas līdz ar Eiropas regulu izrādījušies nesekmīgi. 

Latvijas Ārlietu ministrija Norvēģijas vēstniecībai jau pirms divām nedēļām iesniedza notu, lūdzot kuģi atbrīvot, taču pagaidām nekas uz priekšu virzījies nav, otrdien pēc valdības sēdes atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Latvija savas zvejas tiesības pamato ar decembrī pieņemto Eiropas Savienības regulu, kas nosaka, ka 20 Eiropas Savienības kuģi, tajā skaitā 11 zem Latvijas karogiem, ir tiesīgi zvejot sniega krabjus Svalbārā. Zvejas tiesības nostiprinātas arī citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.

Jo ilgāk strīds turpinās, jo lielāki kļūst Latvijas zvejnieku zaudējumi, stāsta Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

“Mēs rēķinām, ka viens kuģis ar nokomplektētu komandu dienā dīkstāvē [izmaksā] aptuveni 6800 eiro. Plus, protams, norvēģi tam konkrētajam kuģim ir uzlikuši sodu 180 000 eiro, kuru mēs nemaksāsim. Ja ieskaita pārējos kuģus, kas tāpat stāv ostā gatavi izbraukšanai, tad tikai vienas kompānijas, kurai ir seši kuģi, pašlaik aprēķinātie zaudējumi mēnesī ir aptuveni 730 000 eiro. Plus vēl otra kompānija šobrīd rēķina,” stāstīja Šmits.

“Divu kompāniju zaudējumu skaitot, tie būs aptuveni miljons eiro mēnesī,” norādīja Šmits.

Lai gan Latvijas zvejniekus pārstāvošā Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācija redz pamatu Latvijai vērsties starptautiskajā tiesā Hāgā, Latvijas valdība vispirms strīdu centīsies atrisināt diplomātiskā ceļā, norādīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Pildegovičs.

“Protams, ka mēs dodam priekšroku diplomātiskajiem risinājumiem. Tiks turpināts darbs gan divpusēji ar Norvēģijas valdību, gan ar Eiropas Komisiju. Šajā ziņā gan Eiropas Savienības Juridiskais dienests, gan Eiropas Komisija ir Latvijas pusē. Tika apsvērtas iespējas, ja nedos rezultātu diplomātiskie risinājumi, apsvērt arī starptautiskās tiesvedības iespēju,” sacīja Pildegovičs.

Ārlietu ministrija plāno valdību vēlreiz informēt par situāciju ar aizturēto zvejas kuģi pēc dažām nedēļām. Tikai tad Latvija varētu sākt gatavoties tiesvedībai.

Pildegovičs gan uzsver, ka Latvija un Norvēģija ir sabiedrotās un šādi saimnieciski un juridiski strīdi draudzīgās attiecības nesabojās.

“Tā kā mēs nekādā ziņā nedomājam, ka šis gadījums iespaidos mūsu starpvalstu attiecības, bet tiešām, šeit mēs saskatām Eiropas tiesību un norvēģu izpratnes kolīziju. Mēs saskatām to, ka puses dažādi interpretē starptautiskās tiesības, un tāpēc mēs esam pārliecināti par to, ka Latvijas zvejnieki neko nav pārkāpuši. Viņi ir rīkojušies saskaņā ar Eiropas Savienības pieņemto regulējumu,” sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis.

“Tāpēc mēs noteikti aizstāvēsim mūsu zvejnieku intereses,” uzsvēra Pildegovičs.

Par Latvijas taisnību strīdā ar Norvēģiju pārliecināts ir arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs no Zaļo un zemnieku savienības. Viņš stāsta, ka valdība grasās pieprasīt kompensācijas Latvijas kompānijām no Eiropas Komisijas.

“Mēs esam sagatavojuši vēstuli jau un griezīsimies Eiropas Komisijā ar šo jautājumu. Par cik regulas un visa likumdošana šobrīd paredz to, ka mums pienākas šīs tiesības zvejot, tad mums tā kā būtu arī tiesības paprasīt, ja tās netiek pildītas, tad kādam par to vajadzētu bišķīt maksāt,” sacīja  Dūklavs.

Dūklavs norvēģu nostāju arī raksturoja kā nepieņemamu.

“[ES] Komisārs bija Norvēģijā un viņš privāti tikās gan ar Eiropas lietu ministru, zivsaimniecības ministru un tā saruna vilka uz to, ka vajadzētu tikties un pamainīties ar kvotām. Mēs to nevarēsim atbalstīt. Tiesības tur zvejot pienākas bez jebkādām papildus kvotu piešķiršanām Norvēģijai,” uzsvēra Dūklavs. 

Sniega krabju zvejniecība ir ienesīgs bizness, un viens kuģis gada laikā var nozvejot krabjus 10 miljonu eiro vērtībā, stāsta Didzis Šmits. Viņš arī uzsver, ka Latvijai jāaizstāv savas tiesības zvejot krabjus tagad, lai nākotnē Latvijai būtu labākās pozīcijās brīdī, kad tiks dalītas krabju zvejas kvotas. 

Asociācija norāda – sniega krabji Svalbārā ir jauns zvejas resurss. Līdzīgi kā citu sugu nozveju, arī to nākotnē varētu kvotēt. Savukārt kvotu aprēķinā  tiks ņemta vērā vēsturiskā nozveja. Tādējādi šī konflikta risināšanas aizkulisēs patiesībā norit cīņa par vismaz 110 miljonu eiro vērtu nozvejas kvotu Latvijai, kura mūsu zvejniekiem pienāktos ik gadu.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti