Aktuāli

Ukrainis Aleksejs: Bezvīzu režīms ar ES ļautu iepazīt Eiropas labās un sliktās puses

Aktuāli

"Cilvēks ziņu virsrakstos": Māris un Laila Lejas aprūpē trīs slimos suņus

Strīds starp Ekonomikas ministriju un "Expo 2015" iestrēdzis tiesā

Strīds starp Ekonomikas ministriju un «Expo 2015» iestrēdzis tiesā

Apritējuši jau teju divi gadi kopš tā brīža, kad ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nāca klajā ar ierosinājumu apturēt gatavošanos Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē „EXPO Milano 2015”.

Kriminālprocesā, kas tika ierosināts, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu atbildību, vēl arvien turpinās izmeklēšana. Savukārt civiltiesisko strīdu starp komandītsabiedrību „Expo 2015” un EM pirmās instances tiesa skatīs pēc mēneša.

Vairāk nekā miljonu lieli valsts naudas tēriņi, vairāki atlaisti EM ierēdņi un abpusēji izvirzītas prasības segt zaudējumus – tāda ir „Expo 2015” skandāla bilance aptuveni divus gadus pēc tā aizsākuma.

Tiesas sēde, kurā tiks izskatīta komandītsabiedrības „Expo 2015” civilprasība pret EM un ministrijas pretprasība pret tās bijušajiem līgumpartneriem, nozīmēta uz 2017. gada janvāri.

Komandītsabiedrības prasījuma kopējā summa sasniedz aptuveni 460 000 eiro, kamēr EM pretprasības kopapjoms pārsniedz 632 000.

„Ekonomikas ministrija uzskata, ka atbilstoši līgumam viņa ir pārmaksājusi. Atsevišķi uzdevumi ir pārmaksāti un neizpildīti. Līdz ar to mēs esam iesnieguši par šo daļu savu prasību, jo pārrunu ceļā to nebija iespējams panākt,” komentē Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.

Komandītsabiedrības „Expo 2015” advokāts Lauris Liepa no zvērinātu advokātu biroja „Cobalt” apliecina, ka patlaban nekādas sarunas par iespējamu mierizlīgumu nenotiek.

„Expo 2015” prasījuma lielāko daļu veido bankas garantija, kuru, komandītsabiedrības ieskatā, EM piedzinusi pretlikumīgi.

„Ja tiek slēgts līgums, iedota specifikācija, uzdoti darbi, kas tiek pieņemti ar aktiem, tad nav skaidrs, kāpēc…kas tam ir par iemeslu, ka tikai nomainās ministrs un tā vairs nav prioritāte,” atzīmē Liepa. „Bet svarīgākais ir tas, ka prasība tika celta tikai tajā brīdī, kad reāls cirtiens tika izdarīts no ministrijas, kad, neskatoties uz mūsu aicinājumu risināt šo lietu sarunās un neizmantot garantiju, pēdējā brīdī pirms termiņa beigām šī garantija tika savākta no bankas konta,” saka advokāts.

Savukārt kriminālprocesu, kura izmeklēšana ilgst jau vairāk nekā pusotru gadu, Liepa dēvē par mēģinājumu izdarīt papildu spiedienu uz viņa klientiem. „Kamēr lieta ir ierosināta, tas ir ne tikai reputācijas, bet arī emocionāls spiediens. Tas ir veids, kā valsts nospiež uz ceļiem cilvēkus, kurus viņi iesaista šādos procesos. Ja paralēli vienam tiesiskam strīdam, vienam procesam, vienai tiesu lietai notiek arī šāds spiediens no malas ar kriminālprocesuāliem instrumentiem, es teiktu, ka tā ir negodīga spēle. Tas ir netaisnīgi,” stāsta advokāts.

No Liepas kolēģes, advokātes Līgas Fjodorovas teiktā izriet, ka par Ekonomikas ministrijas un komandītsabiedrības konflikta ķīlniekiem kļuvuši arī mākslinieki, kam bija pasūtīti darbi tā arī neuzceltā Latvijas paviljona Milānā vajadzībām.

„Dēļ šī līguma negaidītas pārtraukšanas netika pilnībā veikta arī atlīdzība māksliniekiem. Protams, ka mākslinieki izvirza savas pretenzijas pret „Expo 2015”, „Expo 2015” saka, ka šīs attiecības ir nenokārtotas arī tāpēc, ka ministrija ir atteikusies pieņemt pēdējos darbus,” klāsta Fjodorova.

Daži darbi, visticamāk, vēl arvien nav pabeigti un nav nodoti pasūtītājam, tas ir, ministrijai, pieļauj Fjodorova, vienlaikus gan uzsverot: „Visi šie darbi un visi šie uz pasākuma iznešanu orientētie izpildījumi glabājās uz pašas ministrijas izveidota servera. Tur bija pilnīgi visi ieraksti, kurus producenti ir gatavojuši, dažādi aranžējumi, pirmie projekti par jaundarbiem, kā tie līgumā tiek aprakstīti.”

To, cik ilgi būs jāgaida līdz galīgajam spriedumam civilstrīdā starp komandītsabiedrību un Ekonomikas ministriju, pagaidām nav iespējams prognozēt.

Tāpat nav īsti skaidrs, kurš atbildēs par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ja tādi būs. Divi Ekonomikas ministrijas ierēdņi ir atlaisti, viena amatpersona no darba aizgāja pati, vēl viena ir pazemināta amatā. Lore uzsver, ka ministrijas amatpersonām piemērotos disciplinārsodus par pamatotiem atzinušas arī tiesas.

„Visas šīs amatpersonas izmantoja savas tiesības pārsūdzēt. Viena lieta ir izgājusi visas trīs instances, attiecīgi tiesa atzina par pamatotu Ekonomikas ministrijas uzlikto sodu. Divas lietas vēl arvien ir trešajā instancē Augstākajā tiesā,” norāda Lore.

Tikmēr kriminālprocess par valstij nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar tēriņiem par izstādi, kurā Latvijas valsts ar savu ekspozīciju tā arī nepiedalījās, vēl arvien tiek izmeklēts, taču – bez īpaša progresa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti