Runa ir par Beverīnas novada robežu maiņu par labu Valmierai. Pilsētai savā teritorijā vairs nav tik lielu platību, kas būtu pašvaldības īpašumā un kur varētu veidot šādu, apjomīgu, rūpniecisko zonu, tāpēc kopā ar Beverīnas novada pašvaldību ir iecere, mainot robežas, industriālajam parkam atvēlēt 118 hektārus Kauguru pagastā.
Kaut arī runa ir par jaunām darba vietām, ne visi Beverīnas novada iedzīvotāji atbalsta šo ieceri, un tās ir ne tikai bažas, kā tas ietekmēs vidi.
Tikšanos ar Beverīnas novada iedzīvotājiem Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks sāka ar industriālā parka ieceres prezentāciju. Pilsētai nespējot piedāvāt uzņēmējdarbībai nepieciešanās teritorijas un infrastruktūru, daudzi investori, kuriem ir bijusi interese par Valmieru, savu darbību jau uzsākuši attīstīt citviet. Industriālais parks ļautu aī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
„Mēs plānojam tā, ka, apgūstot šo teritoriju, tieši ražošanā te būtu iespējams izveidot ap 250 jaunām darba vietām,” klāstīja Baiks.
Industriālajam parkam noskatītās teritorijas galvenais pamatojums - te ir dzelzceļš, blakus ir autoceļi, kā arī citu komunikāciju izveide nebūtu problemātiska. Šobrīd te ir mežs, kura saimnieki ir „Latvijas Valsts meži” un ir sākta jau tā izstrāde, bet tā notiktu vienalga, vai te būs industriālais, parks vai nē. Tieši meža izciršana sākotnēji bija lielākais Kauguru pagasta iedzīvotāju satraukuma pamats.
„No mūsu puses tas piedāvājums ir tāds, ja reiz šis mežs patreizējā brīdī tiek nocirsts, ir arī iespēja šo mežu iestādīt citā vietā un tas ir viens, ko Valmiera ir gatava darīt,” stāstīja Baiks.
Tikšanās reizē iedzīvotājiem tiek prezentēts arī speciālistu skatījums par ietekmi uz vidi, bet šajā sapulcē, šķiet, ne vienu vairs vides problēmas tā īsti pat neinteresēja.
Klātesošie kokapstrādes uzņēmēji, kas ieradušies ne vien no Beverīnas novada, bet arī tālākas apkaimes, pauda bažas par saviem uzņēmumiem, par resursu nepietiekamību, kas varētu rasties, ja industriālajā parkā ienāks kāds šīs nozares spēlētājs.
To, ka parka pretiniekos ir nevis vides aizstāvji, bet gan biznesa intereses, apliecināja arī Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale.
„Pārsvarā ir biznesa cilvēki. Ienākot kādam citam spēlētājam, viņi nevēlas konkurenci, nu tas ir dabīgi, tikai tad vajag par to atklāti runāt, ka tās ir tās intereses. Un viņi dara visu, lai to parku iznīcinātu, satrauc iedzīvotājus, tracina viņus,” sūdzējās Purgale.
Un to, ka zālē gaisotne bija sakaitēta, apliecināja arī Valmieras ieceres salīdzinājums ar Krimu.
Bet emocijas ir emocijas, novada pašvaldības vadītāja atzīst, ir jāsaprot, ka tik mazam novadam vienam nepiesaistīt apjomīgus līdzekļus.
„Mums šajā nacionālās attīstības plānā nav paredzēta vieta attīstībai, politiķi nav paredzējuši piesaistīt naudu no Eiropas uzņēmējdarbības attīstībai, tā kā te ir tā lieta,” skaidroja Purgale.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze, kura sekoja diskusijas gaitai, atzina, ka pozitīvi vērtē pašvaldību vēlmi sadarboties uzņēmējdarbības attīstībā.
Sabiedriskā apspriešana, kad beverīnieši var izteikt savu viedokli, ilgs līdz 9.februārim, tad gala vārds būs jāsaka novada domes deputātiem.
Jau ziņots, ka Vidzemes industriālā parka izveidei Valmieras pilsētas pašvaldība noskatījusi 118 hektārus lielu Beverīnas novada teritoriju. Sevišķi šis jautājums satraucis Kauguru pagasta iedzīvotājus, kurus tas skar visciešāk.
