Panorāma

Piemin pretošanās kustības aizsākumu

Panorāma

Vācijas ministrs: «Vēlos sākt plašu diskusiju par Eiropas nākotni»

Strīdi par Inčukalna gāzes krātuves finansēšanas modeli

Strīdā par Inčukalna gāzes krātuves finansēšanu operators grib augstākus tarifus vai «nodevu»

Latvijas gāzes apgādes lepnuma – Inčukalna pazemes gāzes krātuves – operatori vēlas garantētu naudas plūsmu, ceļot tarifus vai ieviešot “nodevu” par to gāzes lietotājiem, pretējā gadījumā operators pat draud ar daļēju krātuves slēgšanu. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulators šīm prasībām sola nepiekāpties.

Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve savā laikā ir projektēta vismaz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes. Arī uzstādītās iekārtas ir domātas darbam ar šādu maksimālo dabasgāzes apjomu. Tomēr, cik daudz tiks glabāts pēc tirgus atvēršanas, aizvien nav zināms.

Eksperti gan norāda – ja šīs iekārtas netiks darbinātas ar maksimālo jaudu, tās var izrādīties neefektīvas.

Šajā apkures sezonā Inčukalna krātuvē glabāts krietni mazāk patērētājiem domātās gāzes. Iemesls – Igaunijas un Krievijas atteikšanās no pakalpojuma.

Enerģētikas ekspertu Reini Āboltiņu tas nepārsteidz: “Inčukalns, manuprāt, nestāvēs tukšs brīva tirgus apstākļos. Bet būtu naivi iedomāties, ka Krievija turēs gāzi Inčukalnā mūžīgi mūžos. Krievija ir veikusi būvniecību Ziemeļrietumu cauruļvados, kā arī veidojusi krātuves. Šī valsts gluži kā mēs diversificē savu energoapgādi.”

Speciālisti gan lēš, ka nākamajā sezonā gāzes varētu būs vēl mazāk, jo daļa tirgotāju centīsies ietaupīt piegādes izmaksas, izvairoties no gāzes glabāšanas krātuvē. Tas nenāks par labu krātuves tehniskajam stāvoklim: urbumi applūdīs, iesūknētā gāze aizplūdīs augšējos slāņos un kļūs nekvalitatīvāka. Pakāpeniski var samazināties arī krātuves ietilpība.

To apliecina arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve kompresoru dienesta vadītājs Rinalds Dimins: “Kā “Gazprom” zinātniskais institūts rekomendēja, aktīvajai gāzei jābūt orientējoši ne mazāk  par miljardu [kubikmetru]. Turklāt pat tad šie procesi notiek. Un, ja pēc tam būs vēlēšanās atgriezties pie krātuves nominālās jaudas, tad tas prasīs gadus. Tas varētu būt līdz pat pieciem gadiem. Viennozīmīgi. Nevar būt daļēji dzīvība, daļēji grūtniecība.

Vai nu gāzes krātuve strādā samazinātas jaudas apstākļos, vai nestrādā.”

Šonedēļ notikušajā Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdē gāzes krātuves īpašnieku uzņēmuma “Conexus Baltic Grid” vadītājs Aigars Kalvītis piedāvāja divas izvēles:

  • celt uzglabāšanas tarifus;
  • ieviest socializācijas maksu, kas būtu līdzvērtīga obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumam elektroapgādē.

Ja krātuves izmaksas netikšot dalītas uz visiem, būšot strauji jāceļ tarifi.

Savukārt, ja Inčukalnā gāzi nebūs izdevīgi glabāt, taisnā ceļā no cauruļvada to patērētājiem varētu piegādāt arī otrs Kalvīša vadītais uzņēmums - “Latvijas gāze”.

“Par ko mēs runājam – par brīvu bardaku vai par drošu tirgu? Tāpat kā pārtika arī siltums un enerģija ir cilvēka izdzīvošanas jautājums. Latvija bez Inčukalna drošu tirgu nodrošināt nevar. Ja mēs ar dažiem bezatbildīgiem lēmumiem iznīcināsim Inčukalna krātuvi, mēs skatīsimies tāpat kā uz Ventspils naftas trubu un priecāsimies, cik mums daudz metāllūžņu atrodas,” saka Kalvītis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šādas “Conexus” prasības uzskata par atklātu spiediena izdarīšanu, jo prasīto solidaritātes maksājumu regulatoram liedz noteikt arī likums. “Tas veids, kā noteikt tarifus krātuvei, ir noskaidrot, par kādu cenu lietotāji ir gatavi pirkt uzglabāšanas produktu. Kā par visoptimālāko cenu pārdot vislielāko apjomu, jo šī brīža enerģētikas tirgus likums paredz, ka krātuve strādā konkurences apstākļos. Krātuvei ir jākonkurē ar to gāzi, ko iespējams piegādāt pa cauruļvadiem, neizmantojot krātuvi. Nevienā konkurences biznesā nav tā – ja man patēriņš celsies, es pacelšu cenu un cerēšu, ka man ar patēriņu viss būs kārtībā,” saka SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Līdzīgi uzskata arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”): “Brīvā tirgus apstākļos mēs nevaram kādam uzlikt par pienākumu nodrošināt Kalvītim kaut kādus apjomus. Tie mainīsies. Būs siltākas un aukstākas ziemas, tas būs ciklisks process, bet tā, ka tas nefunkcionēs, tādu draudu nav.”

Kā piemēru amatpersonas min Lietuvas ķīmiskās rūpniecības gigantu “Achema”, kas ilgstoši izrāda interesei par gāzes glabāšanu Inčukalnā. Šī uzņēmuma gada patēriņš vien ir krietni lielāks nekā visā Latvijā. Tāpat gāzi Inčukalnā sola glabāt “Latvenergo” un citi uzņēmumi.

Kaut lielākā daļa tirgu regulējošo normatīvo aktu jau ir izstrādāta, regulatorā atzīst – visus riskus paredzēt iepriekš nevar. Tirgum atveroties, tos varētu nākties pielabot, tostarp attiecībā uz krātuvi.

Vēstīts, ka 2017.gada 3.aprīlī tiks atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Tālab tiks sadalīts gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze", no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nodos neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus".

"Conexus" kontrolpakete līdz šā gada beigām ir jāpārdod. Ekonomikas ministrs Ašeradens ("Vienotība") iepriekš neizslēdza iespēju valstij kļūt par galveno jaunā gāzes pārvades uzņēmuma lielāko akcionāru.

Tikmēr dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēti jau 14 tirgotāji. Publiski par vēlmi  iesaistīties gāzes tirgošanā paziņoja divi uzņēmumi: AS "Latvenergo” un SIA “Enefit”. Savukārt SPRK atklāja, ka interese ir arī diviem uzņēmumiem - “Litgas” un “Lietuvos dujos”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti