Gadu kopš Krievijas embargo virknei Eiropas pārtikas produktu Stricka situāciju piensaimniecības nozarē raksturo kā smagu. Turklāt jūlijā situācija esot vēl pasliktinājusies.
Situācijas uzlabošanai nozarei jāsaņem pieklājīga samaksa par pienu, tad nevajadzēs atbalstu ne no Latvijas valsts, ne ES.
„Mums ir jāsaņem adekvāta samaksa par savu darbu. Jādomā par ilgtermiņa risinājumu, ja gribam noturēt piensaimniecību Latvijā kā nozari,” pauda Stricka.
Savukārt, saņemot atbalstu, tas būšot tikai īstermiņa risinājums, jo samaksa par pienu atkal būs zema. Un tādējādi ilgtermiņā situācija neuzlabosies.
Savukārt ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”), kura pirmdien Briselē situāciju piena nozarē pārrunāja ar atbildīgo eirokomisāru, Eiropas Komisijas noskaņojumu raksturoja kā cerīgu meklēt risinājumus. Skaidrība par EK piedāvātajiem atbalsta mehānismiem gaidāma 7.septembrī.
Līdzīgi kā lauksaimnieku organizācija arī premjere atzina, ka atbalsts piena nozarei pašlaik ir „ugunsgrēka dzēšana”.
Komentējot piena iepirkuma cenas, Straujuma pauda, ka labi maksāt iespējams tad, ja pienam ir noiets. Lai gan Latvijas ražotāji pēdējā gada laikā atraduši vairākus jaunus eksporta tirgus, tomēr darbs tajos veidojas lēnām.
Jau ziņots, ka valdība augusta vidū krīzē nonākušajai piensaimniecības nozarei piešķīra atbalstu 7,6 miljonu eiro apmērā – šo finansējumu saņems piena ražotāji. Ciltsdarba atbalstu izmaksās jau šā gada septembrī, un to varēs saņemt ganāmpulka īpašnieki, kas regulāri nodod pienu pārstrādei.
Atbalsts piešķirts, lai mazinātu Krievijas pērn noteiktā embargo sekas. Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro, iepriekš lēsa Zemkopības ministrijā.
Latvijas piena ražotāji cer uz lielāku Eiropas Komisijas atbalstu. Eiropas lauksaimniecības komisārs Fils Hogans ir apsolījis, ka līdz septembra pirmajai pusei izstrādās risinājumus Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam.
