Streips: NA uzturēšanās atļaujas - kā sunim kauls, ko var kratīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nacionālajai apvienībai (NA) termiņuzturēšanās atļaujas ir kā sunim kauls, ko var kratīt, lai pierādītu, ka ir visīstākie latvieši, uzskata žurnālists Kārlis Streips.

„Es saprotu argumentu, ka tas ir drusku neglīti tirgoties ar savas valsts iedzīvotāja statusu kā tādu, bet no otras puses, tā nauda ir reāla, šie cilvēki nav nekas briesmīgs. Es saprotu, ka Nacionālajai apvienībai vajag kādu jautājumu kā sunim kaulu, ko viņi var kratīt un purināt, un pierādīt, ka mēs esam visīstākie latvieši, bet tas īpaši nav loģiski. Ja tie būtu 600 tūkstoši [kas iegādājušies uzturēšanās atļaujas], tad mēs varētu runāt, bet 6000?” savu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā pauda tā vadītājs Streips.

Viņaprāt, ap šo jautājumu ir sacelta „vētra tējasglāzē”, un tie aptuveni 6000, kas ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā, nevar ietekmēt notiekošo Latvijā.

Savukārt žurnāliste Olga Dragiļeva (Latvijas Radio 4) norādīja – ir bīstami, ka koalīcijā esoša partija runā, cik procentuāli lielai vajadzētu būt konkrētai etniskajai grupai Latvijā. „Kā kaut ko tādu var pateikt 21. gadsimtā? Tas ir neētiski un nepieklājīgi tā teikt un izmantot to kā argumentu šādās nozīmīgās lietās,” viņa uzsvēra.

Žurnālists Sandris Metuzāls (FHM) raidījumā pauda uzskatu, ka nevajadzētu atteikties no atļauju tirgošanas, taču varētu apsvērt cenu celšanu, ja reiz pieprasījums ir tik liels.

Savukārt žurnāliste Madara Fridrihsone („Delfi”) norādīja - ir absurds viedoklis, ka tādējādi Latvijā iebrauc „piektā kolonna un tanku bučotāji”.

Tie, kas pērk īpašumus Eiropā vai Amerikā, ir līdzīgi bēgļiem, kas var atļauties izpirkties ārā no Krievijas,” viņa teica.

Visi žurnālisti bija vienisprātis, ka tie cilvēki, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai uzņēmējdarbībā, nav bīstami Latvijai, ir izglītoti un pietiekami turīgi.

Jau vēstīts, ka 2010. gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi veicinājuši ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju. Trīs gadu laikā tas valsts ekonomikā ir ienesis 419 miljonus latu. Galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū.

Uzturēšanās atļaujas saņēmuši apmēram 7000 ārzemnieku. Lielākā daļa jeb 73% uzturēšanās atļauju pieteicēju ir no Krievijas, kā arī iebraukuši apmēram 500 ķīniešu.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība pieprasa atteikties no iespējas iegūt termiņuzturēšanās ataujas apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti