Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) prognozējusi, ka starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma šogad sasniegs 83% no līmeņa, kāds tika reģistrēts pirms kovida pandēmijas izraisītās krīzes. Pieaugot pasažieru skaitam, lidostas iepriekš atlaisto darbinieku dēļ reizēm netiek līdzi.
Aviokompānijas ir dusmīgas, jo tās apgalvo, ka savus vasaras grafikus lidostām ir iesniegušas marta beigās, dodot tām pietiekami daudz laika darbinieku skaita palielināšanai. Tikmēr lidostu vadītāji apgalvo, ka viņiem ir nepieciešamas līdz 16 nedēļām, lai saņemtu darbinieku drošības pielaidi,
tādējādi apgrūtinot iespēju cilvēkus darbā pieņemt ātri.
Piemēram, Šipholas lidostā Amsterdamā šo pirmdien bija novērojama milzīga, simtiem metru gara cilvēku rinda, kas stiepās ārpus lidostas ēkas, un tajā bija jāgaida vairākas stundas. Arī šajā lidostā trūkst drošības un bagāžas apkalpošanas darbinieku, tādēļ nākas atcelt reisus.
Nīderlandes ceļojumu kompāniju asociācijas direktors Franks Osdams atzina, ka izprot pasažieru neapmierinātību: "Es dzirdu reakcijas, kas ir patiesi emocionālas, patiešām vardarbīgas vai dusmīgas. Un es to pilnībā saprotu. Pilnīgi saprotu arī to, ka mūsu klienti – ceļotāji, atpūtnieki, par to ir diezgan dusmīgi un par to vīlušies un bēdīgi."
Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", ņemot vērā darbinieku trūkumu, atcels vairākus simtus jūlijā paredzētu reisu. Arī Šveices zemo cenu aviokompānija "EasyJet" paziņoja, ka ir spiesta atcelt tūkstošiem šovasar plānoto lidojumu. Problēmas novērojamas arī citās lidostās, tostarp Lielbritānijā. Tikmēr aviokompānijas "Ryanair" vadītājs Maikls Olīrijs milzīgu problēmu notiekošajā nesaskata. "Ryanair" darbinieki gan arī starp tiem, kas pieteikuši streiku.
Olīrijs norādīja: "Pašreizējā situācija nav liels haoss. Ir problēmas dažās Lielbritānijas lidostās, kur drošības darbinieki vai bagāžas apkalpošanas personāls trūkst, bet ir svarīgi visu skatīt kontekstā. 90%-95% reisu izlido. Pārbaužu vai bagāžas dēļ ir aizkavēšanās, bet cilvēki nokļūst galamērķos. Dažas aviokompānijas atceļ nelielu daļu reisu – 5%-10%, par ko var paust nožēlu, bet tā ir viena no blaknēm, kas saistīta ar grūtībām veiksmīgi atkopties no divus gadus ilgušās pandēmijas ierobežojumiem."
Organizācijas Eiropas Starptautiskā lidostu padome pārstāve Virdžīnija Lī izdevumam "Politico" norādījusi, ka nozare iziet no kovida pandēmijas un tam nav rokasgrāmatas.
Pandēmijas vidū īstenot plašu cilvēku pieņemšanu darbā būtu bijis neprātīgi.
Nozarē strādājošie skaidrojuši, ka pandēmijas laikā piespiedu atvaļinājumā aizgājušie vai atlaistie darbinieki ir nolēmuši neatgriezties nozarē, kurā tiek piedāvātas minimālās algas un smagi darba apstākļi.
Tādēļ problēmas rada arī streiki, kuros tiek pieprasīti labāki darba apstākļi un lielākas algas.
Jūnija sākumā Parīzes Šarla de Golla lidostā saistībā ar darbinieku streiku tika atcelta ceturtdaļa lidojumu. Darbinieki pieprasīja atalgojuma palielināšanu. Bet gandrīz 1000 Skandināvijas valstu aviokompānijas "SAS" pilotu brīdinājuši no jūnija beigām doties beztermiņa streikā, ņemot vērā neveiksmīgas sarunas ar lidsabiedrības vadību. Beļģijā trīs lielākās arodbiedrības valstī rīko nacionālo streiku, pieprasot algu palielinašānu laikā, kad inflācijas kāpums negatīvi ietekmē dzīves dārdzību.
Demonstrācijās Briseles centrā piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Ietekmēts tika ne tikai sabiedriskais transports. Pirmdien Briseles lidostā tika atcelti visi izlidojošie reisi, jo valsts mēroga streikam pievienojās lidostas drošības darbinieki.
Tikmēr Lielbritānijā otrdien sācies pēdējo 30 gadu laikā plašākais dzelzceļa darbinieku streiks, kas tikpat kā paralizējis vilcienu satiksmi. Streiks, kura dalībnieki pieprasa algu paaugstināšanu, notiks arī ceturtdien un sestdien. Otrdien streikā piedalījās arī Londonas metro darbinieki. Transporta darbinieku arodbiedrība "RMT" pieprasa palielināt darba samaksu vismaz par 7%, lai neitralizētu inflācijas ietekmi, savukārt darba devēji ir gatavi algu pielikumam ne vairāk kā 3%, taču šāds piedāvājums arodbiedrību neapmierina.
Lielbritānijas Transporta ministrs Grānts Šapss uzsvēra, ka streiks nevienam neko labu nedos un risinājums jārod sarunu ceļā: "Es nedomāju, ka mums šajā valstī ir vajadzīgi masveida streiki, es noteikti domāju, ka cilvēkiem ir jāspēj nokļūt darbā, viņiem ir jāspēj nokļūt slimnīcā uz pārbaudēm, kas, iespējams, ir aizkavējušās koronavīrusa dēļ. Streiks ir pēdējais, kas mums vajadzīgs, tas nav nepieciešams, sarunas joprojām turpinās."
Arī Itālijā daži transporta nozares darbinieki protestēja par zemo darba samaksu, radot traucējumus vilcienu, autobusu un prāmju satiksmē. Bet Varšavā pieaug spriedze starp gaisa satiksmes dispečeriem un Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūru.
