„Eiropas Savienības līmenī ir jāturpina sniegt atbalstu lauku teritorijām un mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem, atbalsta prioritāri novirzot mazajām un vidējām saimniecībām, lai tās no pašpatēriņa saimniecībām varētu pārorientēties uz tirgu orientētām saimniecībām un daļu savas produkcijas realizēt tirgū,” norādīja Straujuma.
Zemkopības ministre uzsver, ka viens no galvenajiem Latvijas Lauku attīstības programmas mērķiem laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir atbalsts ģimenes saimniecībām, kas apsaimnieko laukus, iesaistās ražošanā un kooperācijā, tādējādi spējot nopelnīt līdzekļus savu ģimeņu uzturēšanai.
Laimdota Straujuma ir gandarīta, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ES Kopējā lauksaimniecības politika ļauj dalībvalstīm sniegt virkni atbalsta pasākumu tieši mazo saimniecību attīstībai. Mazajās saimniecībās nepieciešams veicināt darbības dažādošanu, lai līdzsvarotu riskus un saimniecības būtu spējīgas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot savas labklājības uzlabošanu un vietējās ekonomikas dzīvotspēju.
Straujuma arī uzsvēra, ka jāpiedāvā mazajām saimniecībām kompleksa iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbībā un jāatbalsta to iesaistīšanās kooperācijā, lai rosinātu lauku iedzīvotāju interesi pievērsties uzņēmējdarbībai.
ES dalībvalstu Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālo sēdi organizē šobrīd ES prezidējošā valsts Lietuva, par sanāksmes galveno tēmu izvirzot ģimeņu saimniecību attīstības iespējas ES lauku reģionos.
