Straujuma: Nozvejas kvotu sadale būs Latvijas zivsaimniecībai labvēlīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijai izdevies panākt zivsaimniecībai labvēlīgāku nozvejas kvotu sadali 2014.gadā, medijus informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

„Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu," uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

„Mums izdevās vienoties par Latvijas zivsaimniecības nozares interesēm atbilstošām nozvejas kvotām. Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bija nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka arī šajā gadījumā Latvija ir sekmīgi aizstāvējusi savas intereses par pakāpeniskumu virzībā uz jaunā mērķa sasniegšanu, panākot ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto," atzina zemkopības ministre.

Saskaņā ar LZMP lēmumu, Latvijai reņģu nozvejas kvota Baltijas jūras centrālajā daļā 2014.gadā palielināsies par 25%, reņģu nozvejas kvota Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2013. gadu, palielināsies par 0,4%, bet brētliņu zvejas iespējas samazinājušās par 4%. Savukārt lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazinājusies 2% apmērā, mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinājušās par 15%, taču Latvijai nozīmīgā austrumu krājuma mencas zvejas iespējas palielinājušās par 7% - lielāku palielinājumu, kas bija pieļaujams saskaņā ar zinātnieku atzinumu, ierobežo mencu pārvaldības plāna nosacījumi.

Zvejas dienu skaits mencu zvejā Baltijas jūrā, saskaņā ar mencu pārvaldības plāna nosacījumiem, 2014.gadā samazināsies par 10% - līdz 146 dienām Baltijas jūras austrumu daļā vai 147 dienām Baltijas jūras rietumu daļā. Savukārt elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem saglabājusies 15% līmenī, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam. Eiropas Komisija sākotnēji piedāvāja tikai 10% elastību.

Lēmums par kvotām pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma "Baltfish" priekšlikumu. No 2013. gada vidus "Baltfish" prezidējošā valsts ir Latvija un pēc tam, kad šī gada augustā EK publicēja savu priekšlikumu 2014. gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā, Latvija vadīja kopējā "Baltfish" priekšlikuma izstrādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti