Straujāk pieaug brīvo darba vietu skaits – skaitļi un fakti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šogad straujāk nekā citus gadus audzis oficiāli reģistrēto brīvo darba vietu skaits, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Salīdzinot šī gada martu ar pērnā gada tādu pašu laiku, oficiāli reģistrēto darba vietu skaits palielinājies nedaudz vairāk nekā par 1300, pārsniedzot septiņus tūkstošus. Tas nozīmē, ka, ekonomikai attīstoties straujāk, uzņēmējiem darbiniekus atrast kļūst arvien sarežģītāk.

Vēsturiski līdz šim lielākais reģistrēto brīvo darba vietu skaits bija gadu pirms 2008.gada pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes, kas smagi skāra arī Latviju – 2007.gada augustā mūsu valstī reģistrētas 24,6 tūkstoš brīvas vakances. Jāpiebilst, ka tolaik strauji auga arī atalgojums un ne mazāk strauji ruka arī bezdarbnieku rindas. Taču situācija būtiski mainījās un krīzes smagākajā laikā - 2009.gada nogalē brīvo vakanču skaits bija vairs tikai 1389.

Jāpiebilst, ka tradicionāli brīvo darba vietu skaits palielinās, tuvojoties sezonas/vasaras  darbiem, bet sarūk vēlā rudenī un ziemā. Tiesa, šogad pieprasījums pēc darbiniekiem sāka pieaug jau janvārī: vēl 2016.gada decembrī bija reģistrētas 4444 vakances, bet šī gada janvārī – jau par 48% vairāk, proti, 6,6 tūkstoši.

Pēc NVA datu bāzes datiem, visstraujāk audzis pieprasījums pēc strādniekiem būvniecībā.

2016.gada gada nogalē būvniecība bija reģistrētas 567 vakances, bet šī gada pirmajos trijos mēnešos teju trīs reizes vairāk – 1498. Patlaban visvairāk darbinieku tiek meklēts apstrādes rūpniecībai (1551 vakance), tam seko jau pieminētā būvniecība (1498), tad transporta nozare (783) un tirdzniecība (720).

Visvairāk brīvu darba vietu ir Rīgas reģionā – tur martā bija reģistrētas 4795 vakances.

Zemgales reģionā martā bija 766 vakances, Kurzemes reģionā – 602, Vidzemes – 502, bet vismazāk brīvu darba vietu – 456 – bija rodamas Latgales reģionā.

Rīgā un Rīgas reģionā ir arī zemākais reģistrētais bezdarba līmenis*, proti, Rīgā marta beigās reģistrētais bezdarba līmenis bija 4,8%, bet Rīgas reģionā – 5,1%. Citviet valstī situācija ir ļoti līdzīga, proti, Zemgales reģionā reģistrētais bezdarbs sasniedz 8,2%, Vidzemē – 9,3%, bet Kurzemē – 9,9%. Krasi atšķirīga situācija ir Latgalē, kur jau tradicionāli bezdarba līmenis ir augstākais valstī - 18,4%.

Darbaspēka trūkumu arvien vairāk izjūt uzņēmēji, turklāt nebūt ne tikai Latvijā. Piemēram, pērnā gada novembrī "SEB bankas" uzņēmēju aptaujā noskaidrots, ka visās trijās Baltijas valstīs pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka. Ja 2015.gadā veiktajā aptaujā 21% Latvijas uzņēmumu finanšu direktoru atzina, ka pieprasījums pēc darbaspēka pieaugs, tad 2016.gadā šādu viedokli pauda 25%.

Jāpiebilst, ka vēl šī gada februāra sākumā tika grozīts Imigrācijas likums, paredzot virkni atvieglojumu ieceļošanai no trešajām valstīm augsti kvalificētiem speciālistiem un nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Daļa likumu normu stājās spēkā šī gada 1.maijā, daļai šī gada laikā nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus.

* Reģistrētais bezdarba līmenis - NVA reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecuma (15 – 62 gads)  īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, tiek izteikts procentos. Var atšķirties no Centrālās statistikas pārvaldes uzskaitītā bezdarba līmeņa valstī, jo ne visi bez darba palikušie reģistrējas NVA.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti