Straujais e-komercijas, piemēram, interneta veikalu popularitātes pieaugums būtiski ietekmē arī pasta nozares attīstību. Strauji pieaugošais pieprasījums pēc dažādu paku piegādes pakalpojumiem veicina līdz šim salīdzinoši mazpazīstamu sūtījumu piegādes veidu attīstību.
Kamēr tradicionālo pasta sūtījumu – vēstuļu un rēķinu – sūtīšana kļūst arvien mazāk izplatīta, strauji pieaug pieprasījums un arī piedāvājums citā pasta pakalpojumu segmentā – dažādu paku nosūtīšanā un piegādē. To galvenokārt veicina straujā e-komercijas attīstība, kuras ietekmē mainās arī cilvēku iepirkšanās paradumi.
Tieši šajā jomā pēdējos gados tirgū ienākuši arī jauni sūtījumu nosūtīšanas un piegādes veidi, tostarp pakomāti. Par tirgus līderi šajā jomā Latvijā kļuvusi Igaunijas „Eesti Post” izveidotā kompānija „Omniva”, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs.
„Omniva” pārstāvis Oskars Skarnelis lēš, ka, dubultojot Latvijā izvietoto pakomātu skaitu, uzņēmums šogad varētu būt iekarojusi aptuveni desmito daļu no paku piegādes tirgus. Šā gada laikā Latvijā plānots izveidot 30 pakomātu „stacijas”.
„Kā tikko mēs būsim pabeiguši uzstādīt šos 30 pakomātus, tā mēs sāksim darbu pie jaunā paplašināšanas plāna. Jaunie darbi varētu sākties 2017.gada aprīlī, bet mēs vēl pagaidām nezinām, cik būs šie jaunie pakomāti,” stāsta Skarnelis.
Līdz šim pakomātu stacijas, kurās savus sūtījumus iedzīvotāji var izņemt augu diennakti, galvenokārt veidotas lielajās pilsētās un reģionu centros. Tagad tīkls varētu tikt izvērsts arī attālākos reģionos. „Jautājums ir par to, cik noslogots būtu šis pakomāts, ja mēs to izvietotu. Ja tas ir mazs miests, bet tur cilvēki katru dienu saņemtu no dažādiem interneta veikaliem sūtījumus, gan arī tos sūtītu, un šis pakomāts tur nestāvētu vienkārši, lai aizpildītu vietu, tad, protams, mēs izskatītu šo punktu kā papildu atzaru savā tīklā,” stāsta Skarnelis.
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas pasta kompānijām, kas aktīvi pievērsušās pakomātu tīklu attīstībai, „Latvijas Pasts” izvēlējies citu ceļu.
Ar „Latvijas Pasta” eksprespasta starpniecību nosūtītos sūtījumus klientiem nogādā kurjeri, taču nu jau kādu laiku sūtījumus var saņemt ne tikai „Latvijas Pasta” nodaļās, bet arī vairāk nekā 60 „Statoil” degvielas uzpildes stacijās.
„Ir tie sūtījumi, ko mēs saņemam no ārzemēm, tas ir, dažādi internetveikali, piemēram, „Amazon”. Mēs piegādājam arī šos sūtījumus. Un otra grupa ir tie sūtījumi, ko mēs saņemam no Latvijas sūtītājiem. Mūsu klienti ir tiešām ļoti dažādi – ir fiziskas personas, ir juridiskas personas. Šīs juridiskās personas darbojas dažādās sfērās. Ir valsts iestādes, ir interneta veikali, ir dažādas bankas un finanšu iestādes,” stāsta „Latvijas Pasta” Eksprespasta departamenta vadītāja Mārīte Buhromkina.
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem saistībā ar e-komercijas attīstību, ir dažādu uzņēmumu izmantoto datu bāžu savietošana. „Katram uzņēmumam ir kaut kādas savas sistēmas, kurās tie reģistrē gan pasūtījumus, gan pavadzīmes, veic jebkādu datu uzskaiti. Attiecīgi arī mums ir savas sistēmas un tas, kas ir tiešām jādara, ir jāsaved šīs sistēmas kopā, lai nodrošinātu datu integrāciju gan vienā, gan otrā sistēmā,” skaidro Buhromkina.
Nākamā gada laikā „Latvijas Pasta” Eksprespasta sadarbības partneru tīklu plānots vēl vairāk paplašināt, taču ļoti lielu sūtījumu piegādei vienīgais pieejamais piegādes veids būs piegādes mājās.
„Mājās piegādē mēs esam piegādājuši arī apkures katlu. Svara diapazons ir sākot no aploksnēm un beidzot ar apkures katliem, no gramiem līdz ļoti daudziem simtiem kilogramu,” saka Eksprespasta departamenta vadītāja.
Sakarā ar pieaugošo pieprasījumu paku piegādes tirgū pieaug arī konkurence un ienāk jauni spēlētāji. Tādēļ Saeima šonedēļ pieņēma Pasta likuma grozījumus, kas noteic stingrāku pasta komersantu reģistrācijas kārtību.
