“Eiropas Komisija vēlas, lai reforma būtu, bet lai tā risinātu nevienlīdzības problēmas, uzlabotu un veicinātu cilvēku dzīves kvalitātes pieaugumu. No otras puses, lai netiktu pasliktināta situācija ar budžeta deficītu,” norādīja Šteinbuka.
Tāpēc tagad Eiropas Komisija iesaka cīnīties par lielāku nodokļu iekasēšanu, pārnest nodokļu slogu no cilvēkiem, kuru ienākumi ir ļoti mazi, uz kādiem citiem nodokļu veidiem.
"Viens no saskatāmajiem riskiem, ka piedāvātā reforma nemazinās nevienlīdzību, un pat ir aizdomas, ka palielinās. Tas ir viens no lieliem riskiem," sacīja EK pārstāvniecības vadītāja.
Šteinbuka gan arī piebilda, ka patlaban komisija izteikusi tikai rekomendācijas un tagad sāksies diskusijas par to, vai tiešām piedāvātais reformas variants ir vislabākais. Viņa pieļāva, ka diskusijām būtu jānoslēdzas līdz rudenim.
Ziņots, ka Finanšu ministrija izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. Tās pirmais vērtējums liecina, ka reforma esot pārāk dārga, turklāt lielākie ieguvēji no iecerētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būšot tieši turīgākie. Reforma arī esot pretrunā ar pašas valdības deklarēto mērķi panākt, ka budžeta nodokļu ieņēmumi sasniedz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
