Panorāma

"Latvijas dzelzceļa" padome lemj par valdes locekļu atstādināšanu

Panorāma

Sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko

Sakustējušies strīdīgie koku ciršanas noteikumi

Steigā virza grozījumus koku ciršanas noteikumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Zemkopības ministrija (ZM) atgriezusies pie plaši kritizētajiem grozījumiem koku ciršanas noteikumos. Straujiem soļiem tiek virzīta to apstiprināšana. Tikmēr dabas aizstāvji arvien skaļāk norāda – vasaras atvaļinājumu laiks strīdīgo noteikumu virzīšanai izvēlēts apzināti.  

ĪSUMĀ:

  • ZM virza apstiprināšanai kritizētos un atliktos koku ciršanas noteikumus.
  • Tie ļautu cirst jaunākus un tievākus kokus.
  • Galvenās izmaiņas noteikumos: nepiedāvā ļaut cirst priedes jūras piekrastē.
  • ZM skaidro: tas mudinās īpašniekus sakopt mežus un pieaugs meža ražība.
  • Izmaiņas joprojām asi kritizē dabas aizstāvji: tie mazinās daudzveidību.
  • Iebilst arī Dabas aizsardzības pārvalde: nepieciešamas plašākas diskusijas.
  • Tikmēr noteikumu saskaņošanai vasarā dotas vien 5 dienas.
  • Noteikumus tālāk varētu virzīt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā.
  • Galavārdu par tiem varētu teikt valdība.

Grozījumi koku ciršanas noteikumos paredz samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru. Tas nozīmē, ka pēc noteikumu pieņemšanas drīkstētu cirst jaunākus un tievākus kokus.

Plānotie grozījumi koku ciršanas noteikumos pirms dažiem gadiem tika plaši kritizēti, tāpēc tika atlikti. Tagad tajos veiktas dažas izmaiņas un tie tiek virzīti ar jaunu sparu.  

Jaunajos pašlaik virzītajos grozījumos joprojām tiek virzīts tas pats koku resnums, kas iepriekš noraidītajos.

Zemkopības ministrija (ZM) kā ieguvumus no grozījumiem min īpašnieku mudināšanu aktīvāk kopt savus mežus, palielinot zemes izmantošanas efektivitāti. Mežos tiktu stādīti kvalitatīvāki un vērtīgāki koki. Nākamo 30 gadu laikā mežu ražība pieaugtu par ceturtdaļu. Jaunie noteikumi, audzējot jaunos kokus, ļautu sasniegt arī klimata mērķus – palielinot CO2 piesaisti Latvijas mežos.

Galvenās izmaiņas noteikumos – izņemts punkts par priežu ciršanu jūras piekrastē.

“Vēl viena lieta, kāpēc mēs pie tā atgriežamies, ir arī modifikācijas pret to variantu, kas bija piedāvāts sākumā, kur arī bija piedāvāts izmainīt noteikumus priedes ciršanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča, ierobežotas saimnieciskās darbības zonā - līdz piecu kilometru zonā,” skaidroja ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

 “Tā kā šis radīja ļoti daudz pretrunu un neizskatījās, ka tur kādu vienošanos var panākt, pašlaik izslēgts ārā,” sacīja ministrijas pārstāvis.

Šos noteikumu grozījumus joprojām asi kritizē dabas aizstāvji. Galvenais iebildums saistīts ar bažām par dabas daudzveidības samazināšanos.

Dabas aizstāvji uzsver – noteikumi tapuši vienīgi mežu nozares saimnieciskajās interesēs. Koku vidējais caurmērs jeb resnums ir galvenais kritērijs, kas mežos veicina bioloģisko daudzveidību, un tas mazinātos. Sugu aizsargāšanai svarīgas ir ne vien aizsargājamās teritorijas, bet arī saimnieciskie meži.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka joprojām iebilst pret grozījumiem koku ciršanas noteikumos.

“Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams šīs diskusijas turpināt darba grupu ietvaros par piedāvātajām izmaiņām. Īpaši būtiski tas ir šobrīd, jo šī gada ietvaros tiek sagatavoti un tiks publicēti ziņojumi Eiropas Komisijai par Putnu un biotopu direktīvu stāvokli Latvijā, un tur atziņas, kas nāks no šiem ziņojumiem, noteikti ir jāņem vērā arī šo noteikumu virzības procesā,” skaidroja pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieks Jēkabs Dzenis.

Tikmēr noteikumu grozījumi uzņēmuši strauju virzību. To saskaņošanai starp institūcijām tika dotas tikai piecas dienas.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) biroja vadītājs Jānis Eglīts norāda, ka ātrums, ar kādu tie tiek virzīti, ir relatīvs jēdziens, jo par ierosinājumiem joprojām tiekot diskutēts.

“Mēs nevienā brīdī neesam teikuši, ka šie jautājumi vairs netiks apspriesti. Viņiem ir jābūt pamatotiem ar konkrētiem faktiem, ar konkrētām lietām, nevis ar nepamatotām bažām par to, kas varētu būt. Mēs ļoti labi zinām, ka varētu būt jebkas, uz ielas var satikt dinozauru. 50/50 - satiksi vai nesatiksi,” sacīja Eglīts.

Viņš prognozēja, ka noteikumu tālāka virzība varētu notikt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā.

Ministrija šo noteikumu projektu var virzīt valdībai par spīti iebildumiem. Tas nozīmē, ka galavārdu par tiem varētu teikt valdība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti