Grozījumi Nacionālās drošības likumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izsauca karstas debates. Par steigu neapmierināts bija Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Jānis Ādamsons, kuru komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") aicināja samierināties.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām likumā paredzēts noteikt elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū, raidošos medijus, kā arī enerģētikas uzņēmumus – dabasgāzes infrastruktūras komersantus un elektrības un siltumenerģijas ražotājus. Likums noteiks, ka šiem uzņēmumiem būs jāprasa atļauja Ministru kabinetam par izmaiņām īpašnieku rindās.
Tāpat uzņēmumiem valdībai būs jānodod informācija par akcionāriem, biedriem un patiesā labuma guvējiem.
Valstij nevēlamiem dalībniekiem valdība varēs lūgt atbrīvoties no savām daļām, kā arī liegt balsstiesības uzņēmuma pārvaldībā.
Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis ("Vienotība") neslēpa, ka likums paredzēts konkrētu darījumu novēršanai.
"Šobrīd izskatās, ka varētu notikt vairāki darījumi tieši ar šiem stratēģiski nozīmīgajiem uzņēmumiem. Tas varētu notikt jau tuvākajā laikā. Tāpēc katrs brīdis, ko mēs kavējamies, faktiski valsts intereses ar to var zaudēt," teica Ķirsis.
To, par kādiem tieši darījumiem ir runa, deputāts neatklāj, tomēr min, ka viens no uzņēmumiem, uz ko likums attieksies, ir "Latvijas gāze". Arī Nacionālās drošības komisijas deputāti Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") un Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) sēdē norādīja, ka runa ir par "Latvijas gāzi".
Kā teica Seržants, "ir zināms, ka ap vienu no šiem objektiem snaikstās cilvēki, kuri ir Latvijas ekonomikai gana daudz ļauna nodarījuši”. Vārdus Seržants gan neatklāja.
Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena”, skaidrojot, kāpēc šāda likumdošanas iniciatīva ir tieši pašlaik, Seržants norādīja uz “zināmu rosību gāzes tirgū, kas mums jāver vaļā, bet nav skaidrs, kam piederēs gāzes sadales kompānija”. Tāpat nākotnē varētu būt liels darījums elektronisko mediju jomā. Lai šie uzņēmumi nenonāktu Latvijai nedraudzīgās rokās, esot vajadzīgas šādas izmaiņas.
Enerģētikas likums nosaka, ka dabasgāzes tirgotāji un infrastruktūras uzņēmumi ir jānodala arī īpašnieku līmenī, tāpēc no "Latvijas gāzes" atdalītais māsas uzņēmums "Conexus Baltic Grid" šogad "Latvijas gāzes" akcionāriem būs jāpārdod. Līdz 3. aprīlim akcionāri var apiet Latvijas pirmpirkuma tiesības.
Lai gan drošība ir svarīga arī biznesa jomā, tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka saistībā ar iecerētajām izmaiņām mulsina lielā steiga. Saeima likumprojektu varētu apstiprināt jau nākamnedēļ, lai gan tā anotācija kļuva pieejama tikai šodien. Šāda steiga esot neierasta.
Tāpat Endziņš norāda, ka šādas izmaiņas varētu ietekmēt izcenojumu kādiem darījumiem, kas savukārt varētu rezultēties ar starptautiskām prasībām pret Latviju.
To, vai likums steidzamības kārtībā jāpieņem, lai neļautu "Conexus Baltic Grid" nonākt Latvijai nelabvēlīgu personu rokās, deputāti neatklāj. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Latkovskis uzsver, ka konkrētos darījumus, par kuriem doti mājieni komisijas sēdē, nekomentēs.
"Praktiski es nevaru pateikt neko. Līdz ar to, ka šī sēde bija atklāta, neviens nevarēja runāt atklāti. Tā tas ir. Likumdošanas sēde nevar būt slēgta. Plus mūsu komisijā pieciem deputātiem pat nav izsniegtas pielaides. Cilvēkiem, kas strādā Nacionālajā drošības komisijā, Nacionālajā drošības padomē, ko vada prezidents, šī informācija ir pieejama. Ir pieejama informācija Ministru kabinetam. Tieši tāpēc tika izstrādāti šādi grozījumi.
Viņi ir nepieciešami. Tā nav kaut kāda iegriba. Tas ir nepieciešams mūsu valstij, mūsu drošībai," teica Latkovskis.
Pirmajā lasījumā grozījumus Saeimas sēdē plānots skatīt jau ceturtdien, savukārt galīgajā lasījumā likumprojektu varētu pieņemt nākamnedēļ.
