Vistālāk no nabadzības riska ir nodarbinātie – viņiem ir trīs reizes mazāks risks nekā vidēji valstī.
„Bet kopumā, lai samazinātu nabadzības risku, jāorientējas uz vidusslāņa attīstību valstī,” saka Veretjanovs, atzīstot, ka „vidusslānis” ir ļoti komplicēts jēdziens, kuram nav metodoloģijas, kā izmērīt.
„Vidusslāni ietekmē gan ienākumu līmenis kā tāds – var identificēt, vai cilvēks pieder vidusslānim, arī profesija un nozare,” skaidro statistikas pārvaldes pārstāvis.
Vēstīts, ka 2013.gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7% iedzīvotāju – par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā 2012.gadā. Arī Rīgas Domes labklājības departamenta sociālā pārvaldē apstiprina – nabadzīgo klientu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir stabili samazinājies.
Pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors skaidroja, ka pozitīvi šos rādītājus ietekmē bezdarba līmeņa samazināšanās, kas Rīgā pašlaik ir 4,9% no darbaspējīgiem iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem arī pieaug vidējie ienākumi un pensijas, kā arī invaliditātes pabalsti un minimālās pensijas.
Tai pašā laikā domes pārstāvis uzsver - trūcīgas personas statusa saņemšanas kritēriji nav mainījušies jau septiņus gadus. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka samazinās nabadzīgo cilvēku īpatsvars.
Tāpat liels nabadzības risks ir bezdarbniekiem, kā arī strādājošiem, bet vientuļiem cilvēkiem, arī ģimenēm ar bērniem un nepilnām ģimenēm. Moors norāda uz satraucošo rādītāju, ka gana liels nabadzības risks ir strādājošajiem, kas saņem mazu atalgojumu.
