Starptautisko vienošanos par uzņēmumu ienākumu nodokļa reformu atbalsta arī Īrija, Igaunija un Ungārija

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sanāksmē 8. oktobrī vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas galvenajiem elementiem. Reformas nolūks ir novērst, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes. Globālajai iniciatīvai vien pirms dažām dienām kā pēdējās Eiropas valstis nolēma pievienoties Igaunija, Īrija un arī Ungārija. Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023. gadā.

Starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu atbalsta arī Īrija, Igaunija un UngārijaRihards Plūme, LR1

Atbalstu reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas 140 valstis. No tām piektdien OECD Iekļaujošās platformas sanāksmē 136 valstis atbalstīja vienošanos par starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem. Diskusiju rezultātā panākta vienošanās par divu pīlāru galvenajiem elementiem, no kuriem pirmais pīlārs paredz piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes. Savukārt otrā pīlāra mērķis ir nodrošināt, lai starptautisko uzņēmumu grupu peļņa tiktu aplikta ar nodokli vismaz minimālā līmenī, tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm. OECD norāda, ka globālā minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15% apmērā varētu ik gadu valsts kasēm ienest 150 miljardus ASV dolāru. 15% likme attieksies uz uzņēmumiem, kuru ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro.

Par pievienošanos iniciatīvai tikai 7. oktobrī paziņoja Igaunija un Īrija.

Igaunijas valdība, kas sākotnēji bijusi pret nodokļa ieviešanu, guvusi izpratni, ka nodoklis Igaunijas uzņēmumus neskar un skar tikai lielo starptautisko lieluzņēmumu struktūras Igaunijā.

Mūsu kaimiņvalsts premjerministre Kaja Kallasa skaidroja, ka lielo starptautisko uzņēmumu nodokļu vide jebkurā gadījumā mainīsies neatkarīgi no Igaunijas lēmuma: “Un šī iemesla dēļ mēs pievienosimies globālajam nodokļu nolīgumam. Pašiem iesniedzot priekšlikumus un aizsargājot savas pozīcijas, mums ir lielas iespējas pārliecināties, ka Igaunijas uzņēmējdarbības vide un nodokļu politika turpinās darboties mūsu interesēs.”

Pret nodokli sākotnēji iebilda arī Īrija. Nav noslēpums, ka šajā valstī ir zemāka nodokļu likme nekā citviet. Uzņēmumiem tā ir izdevīga nodokļu jurisdikcija, un ieguvēja no tā ir arī valsts. Zemā likme ir piesaistījusi Īrijai daudz farmācijas un tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp “Apple”, “Facebook” un “Google”. Digitālais sektors veido 13% no valsts iekšzemes kopprodukta un nodarbina 210 000 cilvēku. Tomēr vienlaikus Īrijas virzienā tiek vērsti pārmetumi, ka valsts darbojas kā nodokļu paradīze. Par to Īrija taisnojas, norādot, ka vien cenšas piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbavietas. Ofšoru sakarā atliek pieminēt nesen publicēto “Pandoras dokumentu” pētījumu, kurā tika secināts, ka tieši ārzonu firmās vairāki esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji noslēpuši miljonus.

Nesaskaņas starp Īriju un OECD bija saistītas ar klauzulu, kas paredzēja noteikt nodokli “vismaz” 15% apmērā, un Dublina baidījās, ka tas varētu nozīmēt, ka likme nākotnē kļūs augstāka. Īrijas finanšu ministrs Paskals Donohou skaidroja: “Mūsu fokuss pēdējo nedēļu laikā bija nodrošināt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu pārliecību un drošību par pārskatīto sistēmu un aizsargātu mūsu stratēģiskās intereses. Esmu pārliecināts, ka esam šo brīdi sasnieguši. Pievienošanās iniciatīvai ir nopietns un sarežģīts lēmums. Šis ir pareizs un pragmatisks lēmums. Valdība šo ir izvērtējusi ļoti rūpīgi – kā jūlijā, kad Īrija vienošanos neparakstīja. Tomēr tagad ticam, ka tas ir pareizais solis, – Īrijai turpināt procesu un pievienoties iniciatīvai.”

Valdībai piekrīt arī Īrijas opozīcijas partija Sinn Fein. Partijas līdere Mērija Lu Makdonalda pauda: “Valdību izvēles un lēmumi mūs atstāja ceļā šiem pārmetumiem, ka mēs esam kaut kāda nodokļu paradīze. Mēs nevaram atrasties šādā pozīcijā.”

Īrijas pievienošanos iniciatīvai atbalsta arī leiboristi, tomēr to vajadzējis darīt ātrāk, atzina partijas pārstāvis Geds Nešs: “Tam nebūs negatīvas ietekmes uz esošajām darbavietām vai investīcijām, kuras tuvākajos gados joprojām sagaidām ieplūstam Īrijā. Mūsu novērtējums vienmēr bijis tāds, ka Īrija var "pārdot" citiem sevi kā valsti ar augsti kvalificētu un izglītotu darbaspēku un nobriedušu ekonomiku.”

Paredzams, ka Īrijā nodoklis attiektos uz 56 īru un 1500 ārvalstu starptautiskajiem uzņēmumiem, kuros strādā pusmiljons cilvēku. Citi uzņēmumi joprojām maksās uzņēmumu ienākuma nodokli pēc esošās 12,5% likmes. G20 līderi reformas vienošanos plāno parakstīt oktobra beigās, kad tie tiksies Romā. Pēc tam vienošanās vēl būs jāapstiprina katrai valstij atsevišķi. 2022. gadā valstis varētu parakstīt multilateriālu konvenciju, bet

reformas stāšanās spēkā gaidāma ne ātrāk kā 2023. gadā,

un šo termiņu Īrijas finanšu ministrs ir nosaucis par ambiciozu.

Kā pēdējā vēl 8. oktobrī "vilcienā ielēca" Ungārija, kas arī pievienojās iniciatīvai. Tieši Ungārija, kurā nodokļu likme ir vēl zemāka nekā Īrijai – 9% apmērā, varēja patraucēt reformas ieviešanu  Eiropas Savienībā, jo bez Budapeštas atbalsta bloka mērogā to ieviest nebūtu iespējams. No 140 valstīm, kas reformai paudušas atbalstu, vienīgi Kenija, Nigērija, Šrilanka un Pakistāna vēl nav parakstījušas vienošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt