2019. gadā pa dzelzceļu Latvijā ieceļoja 90 tūkstoši cilvēku, no kuriem ievērojami lielākā daļa bija no Maskavas un Sanktpēterburgas. Nākamajā gadā ieceļotāju skaits saruka vairāk nekā septiņas reizes. Tā informēja Transporta un sakaru institūta rektors Juris Kanels, norādot, ka tam par iemeslu ir Covid-19 pandēmija, kuras dēļ starptautiskie pasažieru pārvadājumi jau teju divus gadus ir pilnībā pārtraukti.
Satiksmi ar Krieviju vairāk nekā 25 gadus nodrošināja privātais uzņēmums „L-Ekspresis”. Lai noskaidrotu, vai pārvadājumus plānots atsākt, Latvijas Radio vairākkārt mēģināja sazināties ar kompānijas vadību, taču katru reizi uzradās jauni šķēršļi. „Visus jūsu paziņojumus viņam pārsūtīju, bet viņam šodien ārvalstu delegācija…” intervijas norunātajā dienā atbildēja kāds no uzņēmuma darbiniekiem, kārtējo reizi solot informāciju nodot vadībai.
Starptautisko pārvadājumu organizēšanā lielākā pieredze ir „Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmumam „LDz Cargo”. Uz jautājumiem, ko uzņēmums dara, lai satiksmi atjaunotu, koncerns atrakstījās ar formālām vēstulēm, interviju vairākkārt atsakot.
„LDz Cargo” pārstāve Agnese Līcīte atbildēja, ka koncerns kopā ar ārvalstu partneriem risina vairākus jautājumus. Sarunās apspriež arī satiksmes izdevīgumu. Pēc tam pieņems lēmumus.
Tikmēr Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka „L-Ekspresis” atjaunot vilcienu kursēšanu pagaidām netaisās. „Tad, kad būs iespējas un arī finansiālie apsvērumi būs tādi, kas atļaus atvērt, viņi ir gatavi šo darīt,” sacīja SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras direktora vietnieks Patriks Markēvičs.
SM pārstāvis arī norādīja, ka Eiropas politika liedz valstij atbalstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Tāpēc ministrija gaida, kad interesi izrādīs komersanti, kurus valsts gatava atbalstīt.
„Mēs pēc iespējas samazinām infrastruktūras maksas līdz tiešo izmaksu līmenim,
kas ir apmēram 10–20 procenti no kopējām transporta veida infrastruktūras izmaksām, lai maksimāli samazinātu komersantu izmaksas,” norādīja Markēvičs.
Latvijā sliežu infrastruktūra ir augstā līmenī, tāpēc vilcienu kustība ir ļoti nepieciešama, uzskata Markēvičs, atklājot, ka
interesi reanimēt starpvalstu satiksmi izrāda vairākas ārvalstu firmas.
Taču izrādās, ka par potenciālo komersantu piesaisti neviens neatbild. „Valsts organizē valsts pasūtījumu, kas tiek risināts valsts iekšienē. Šī regula nerisina jautājumus, par to, kādā veidā organizēt pārrobežu pārvadājumus un ka iesaistītās valstis varētu veidot kaut kādu kopēju valsts pasūtījumu šādu pārvadājumu veikšanai. Līdz ar to jautājums par pārvadājumu organizāciju faktiski ir sadrumstalots.
Pašreizējais tiesiskais ietvars šādus pārvadājumus ļauj organizēt tikai uz komerciāliem pamatiem,
kur iesaistītajam komersantam pašam ir jāsastāda biznesa plāns un jāorganizē pārvadājumi tādā veidā, ka gūst no tā peļņu,” skaidroja Markēvičs.
Tikmēr Transporta un sakaru institūta rektors Juris Kanels uzskata, ka vietējie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir viena no prioritārām jomām transporta attīstībā, tāpēc valstij tie ir jāatbalsta. Savukārt attiecībā uz konkrētiem starpvalstu pārvadājumiem problēma jārisina komersantam.
Uzņēmumiem ir jāskatās uz pieprasījumu. „Ja mums viena gada laikā starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās, ja mēs paskatāmies tieši pārvadājumus ar Krieviju, tad samazinājums ir desmit reizes. Skaidrs, ka pieprasījums bija, pasažieri bija. Veicot tirgus izpēti, es domāju, attiecīgie komersanti pieņems lēmumu, ka varbūt viņiem vajag atsākt šos pārvadājumus,” pauda Kanels.
Teju divus gadus vilcienu satiksme ir pārtraukta arī ar Minsku un Kijevu. To organizēja katras valsts vietējā kompānija. Baltkrievu uzņēmums pārvadājumus atsākt neplānojot, bet ukraiņu firma tādu iespēju tuvākā laikā saredzot.
