Starptautiskās tirdzniecības nodoklis – vilinājums būtiski papildināt budžetu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jau ilgāku laiku Latvijas politiķu un ekonomistu vidū izskan viedoklis par to, ka Latvijai ir nepieciešams palielināt iekasēto nodokļu īpatsvaru pret valsts ekonomiku, lai nodrošinātu aizvien pieaugošās sociālās un labklājības vajadzības. Parasti kā pirmais un nozīmīgais solis tiek minēta ēnu ekonomikas mazināšana, tomēr no atsevišķu ekonomistu puses izskanējis aicinājums arī ieviest jaunu iespējamo nodokli – starptautiskās tirdzniecības nodokli.

Vairāku ekspertu un uzņēmēju organizāciju pārstāvju ierosinātais starptautiskās tirdzniecības nodoklis gan no likuma viedokļa par jaunu nodokli būtu saucams tikai nosacīti, jo formāli to varētu piemērot kā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Tomēr nodoklis būtu vērtējams kā pilnībā jauns pēc sava satura, jo ar to tiktu radīti labvēlīgi nosacījumi ārvalstu uzņēmumu reģistrēšanai Latvijā.

“Ideja paredz to, ka tiks ieviesta pat ne jauna nodokļa likme, bet uzņēmuma ieņēmuma nodoklī (UIN) starp citām nodokļa atlaidēm, kuras šobrīd tiek piemērotas, piemēram, attiecībā uz investīciju UIN atlaidi un citiem. Būs paredzēts arī, ka uzņēmumiem, kas strādā ar darījumiem tikai ārvalstu personām un kur preces faktiski neienāk Latvijā, bet izmanto Latvijas uzņēmumos, tiks piemērota 80% atlaide apliekamai bāzei, kas pēc būtības nozīmē mazliet vairāk nekā 2,75% UIN likmi,” skaidro advokātu biroja “Sorainen” pārstāvis, nodokļu eksperts Jānis Taukačs.

Ieceri aktīvi atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās vadītājs Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka šāda nodokļu režīma potenciālais pienesums Latvijas ekonomikai kopumā ir ļoti liels. “Mūsuprāt, potenciāls ir tiešām liels, jo klientu skaits varētu būt mērāms vairākos desmitos tūkstošu, un  līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi potenciāli varētu būt gana lieli,” skaidro Endziņš.

Pie ieguvumiem no šī nodokļu režīma būtu jāpieskaita gan papildu ieņēmumi no Latvijā reģistrētajiem ārvalstu uzņēmumiem, gan arī iespējamās jaunās darba vietas  finanšu un ar uzņēmumu apkalpošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs, uzskata Jānis Endziņš.

Tiesa, no politiķiem un atbildīgajām valsts institūcijām pret šādu ieceri ir izskanējuši arī ne mazums iebildumu. Tostarp ir bažas par to, ka iecere varētu negūt atbalstu Eiropas Savienības līmenī, jo tā nozīmētu visai asu nodokļu likmju konkurenci ar citām Eiropas valstīm. Tāpat izskanējušas bažas par Latvijas iespēju pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai OECD.

Nodokļu eksperts Taukačs atzīst – ar iespējamajiem iebildumiem starptautiskā līmenī tiešām ir jārēķinās: “Es sliektos teikt, ka drīzāk būs noliedzoša attieksme. Bet, protams, tad jārunā par kādiem citiem risinājumiem, kā tomēr šos nerezidentus varētu ieinteresēt veikt biznesu Latvijā. Un te, manuprāt, nav zemē metama ideja, kas šobrīd ir Finanšu ministrijai uz galda, par Igaunijas UIN sistēmas ieviešanu ar 0% piemērošanu līdz brīdim, kamēr tiek izmaksāta peļņa. Tas, manuprāt, stipri vienkāršotu to sistēmu, kas mums ir šobrīd. Arī atkristu problēmas ar mikrouzņēmuma nodokli, jo pēc būtības uzņēmumi nemaksātu UIN līdz brīdim, kamēr pieauguši muskuļi pietiekoši, lai varētu samaksāt nodokli par peļņu.”

Pēc banku aplēsēm, minētā iniciatīva budžetā dotu līdz pat simt miljoniem eiro katru gadu. Daļu politiķu šāda iespēja jau ir pamudinājusi kļūt pielaidīgākiem arī pret iespējamajiem iebildumiem starptautisko organizāciju līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti