Līdz šim ar ekonomisko izaugsmi Latgale uz pārējās Latvijas fona nevar izcelties. Tomēr šobrīd ir instruments, ar kura palīdzību reģionam ir cerība piedzīvot straujāku izaugsmi – Latgales speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Ar to Daugavpils un Latgale mēģināja ieinteresēt investorus arī 4.starptautiskajā Austrumbaltijas biznesa forumā. SEZ gaida arī tie uzņēmēji, kuri šobrīd strādā Latgalē.
SIA “Čivix” valdes priekšsēdētājs Ivars Saide stāsta, ka viņu visvairāk interesē lietas, kas saistītas “ar eksportu, importu, tas nodokļu atvieglinājums”. Viņa uzņēmums ražo gaismas iekārtas izklaides industrijai un strādā ar citām valstīm, ar trešajām valstīm, un atvieglojumi būtu ļoti vajadzīgi.
Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā vēlas tikt iekļauta arī Daugavpils Universitāte, jo tehniskā bāze, uz kuras pamata varētu darboties, ir.
Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis cer, ka SEZ “varētu kāda procenta daļa no tā attiekties arī uz Daugavpils Universitāti, ka šeit universitātē arī ir maza saliņa no šīs speciālās ekonomiskās zonas, kurā tie paši studenti var veidot savus inovatīvos uzņēmumus, darboties”.
Šobrīd Latgalē saistībā ar speciālo ekonomisko zonu uzņēmējiem vēl nekas netiek piedāvāts, notiek darbs pie normatīvo aktu izstrādes. Uzņēmēji vēl nezina, kuras konkrēti būs teritorijas un kādi būs noteikumi, lai varētu pretendēt uz šo statusu.
Ekonomiskā zona pirms gada tika izveidota Lietuvas pilsētā – Paņevežā, arī pārstāvji no Lietuvas forumā ieradās, lai meklētu investorus, kas varētu doties konkrēti pie viņiem.
Paņevežas mēra vietnieks Aleksas Varna norāda, ka “runāt, ka ir tikai speciālā ekonomiskā zona, tas neko nenozīmē, vajag strādāt, lai tā nebūtu tukša, mums arī ir šāda ekonomiskā zona, pagaidām ir viens uzņēmums, skandināvu”.
Daugavpils pilsētā ir astoņas rūpnieciskās zonas, kas kopumā veido aptuveni 420 hektāru lielu platību. Brīva vieta, kuru var piedāvāt investoriem, katrā zonā ir no 15 līdz 35 procentiem. Pašvaldības īpašumā gan ir vien 10% no visa apjoma, kurā var tikt ieguldīti Eiropas līdzekļi, lai sakārtotu pievedceļus un ražotnei nepieciešamās inženierkomunikācijas.
