Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no „BBB+” uz „A-”.
„Standard&Poor’s” savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem par gaidīto un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.
„Standard&Poor’s” paziņojumā norādīts, ka 2013.gadā Latvijas ekonomika ar 4,1% IKP pieaugumu bija visstraujāk augošā ekonomika starp visām Eiropas Savienības valstīm. 2014.gadā reitingu aģentūra paredz IKP pieaugumu 3,7% apmērā, kas 2015.-2017.gadā varētu stabilizēties vidēji ap 4,3%. Aģentūra atzīmē sasniegumus budžeta deficīta mazināšanā, kā arī fiskālā ietvara uzlabošanā, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu.
Pēc daudzu gadu prombūtnes beidzot Latvijas kredītreitings atgriežas A līmenī! Esam atpakaļ augstākajā līgā!
— Andris Vilks (@AndrisVilks) May 30, 2014
Tāpat atzinīgi novērtētas Valsts kases organizēto aizņēmumu zemās procentu likmes, turpinot starptautiskās aizņēmumu programmas pārfinansēšanu starptautiskajos kapitāla tirgos, tādējādi nodrošinot būtisku valsts parāda apkalpošanas izmaksu nepalielināšanos.
Kārtējā maksājuma konta deficīts ir strauji sarucis kopš tā maksimuma finanšu krīzes sākumā un nu tas ir tikai 0,8% 2013.gadā, tomēr reitingu aģentūra pieļauj tā palielinājumu nākotnē, kas daļēji var ietekmēt tālāku reitinga paaugstinājumu. Banku sektors tiek novērtēts kā stabils.
Iestāšanās eirozonā ir mazinājusi vairākus riskus, taču aģentūra norāda, ka monetārās politikas mērķi Eiropā, visticamāk, tiks pakārtoti lielajām valstīm, nevis mazām ekonomikām.
Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums noteikts stabils, jo pozitīvos sasniegumus mazina atsevišķi ārējie riski. Stabils vērtējums arī liecina, ka aģentūra šobrīd neredz lielu varbūtību reitinga izmaiņām nākamo divu gadu laikā.
Līdz ar šo lēmumu "Standard & Poor’s" vērtējumā Latvijas kredītreitings ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, atkārtoti sasniedzot augstāko reitingu, kāds Latvijai saskaņā ar šīs kredītreitingu aģentūras novērtējumu bijis.
Latvijas kredītreitings ir tikpat augsts kā Lietuvā, kurai reitinga paaugstinājums notika aprīlī, un par trim pakāpēm mazāks nekā Igaunijā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka kredītreitinga palielināšana apliecina valsts ekonomikas stabilitāti. Tas nozīmē, ka starptautiskajos tirgos uzticas Latvijas fiskālajai disciplīnai un arī makroekonomikas rādītājiem.
"Neskatoties uz krīzi Ukrainā, Latvijas kredītreitinga paaugstinājums ir labs signāls," sacījusi premjerministre.
