Stabili aug Latvijā oficiāli strādājošo ārzemnieku skaits – skaitļi un fakti

Pēdējos gados Latvijā stabili pieaug ārzemniekiem oficiāli izsniegto darba atļauju skaits, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati. Neskaties uz to, ka Latvijā bezdarbs joprojām ir tuvu 10%, arvien vairāk uzņēmējiem nākas piesaistīt viesstrādniekus no citām, galvenokārt, tuvākajām kaimiņvalstīm. Visvairāk strādājošo nāk no Ukrainas, Lietuvas, Krievijas, Bulgārijas un Baltkrievijas.

Taču, kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, Latvijā darba atļaujas saņēmuši arī krietni tālāku un eksotiskā zemju pilsoņi, proti, mūsu valstī oficiāli darba atļaujas saņēmuši 105 indieši, 93 filipīnieši, kuri, kā medijos jau minēts, strādā par tālbraucēju šoferiem kādā Latvijas uzņēmumā. Tāpat darba atļaujas ir 72 ķīniešiem, septiņiem taizemiešiem, sešiem brazīliešiem un pieciem vjetnamiešiem.

2014.gada sākumā Latvijā tika izsniegtas darba atļaujas 5502 viesstrādniekiem, bet 2015.gadā jau 6165. Pagājušā gada sākumā izsniegto darba atļauju skaits pieauga līdz 7590, bet šī gada sākumā jau oficiāli Latvijā varēja strādāt 8625 viesstrādnieku, no tiem 3875 bija no trešajām valstīm.

Četru gadu laikā izsniegto darba atļauju skaits ir palielinājies par 56%. Jāpiebilst, ka

no šogad vairāk nekā astoņiem tūkstošiem Latvijā strādājošajo ārzemnieku tikai 15% ir kvalificēta darba darītāji. Strādnieki galvenokārt tiek piesaistīti gan dzelzceļa, gan autopārvadājumu jomā, būvniecībā un citās nozarēs.

Pērn rudenī veiktā Latvijas Darba devēju konfederācijas uzņēmēju aptauja liecināja, ka 70% darba devēju atzinuši, ka saskaras ar būtiskām grūtībām darbaspēka pieejamībā, bieži vai diezgan bieži trūkstot kvalificēta darbaspēka. Savukārt 85% ir grūtības atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā labus. Jāuzsver, ka piesaistīt viesstrādnieku iespējams tikai pēc tam, kad attiecīgā vakance tikusi piedāvāta Latvijas iedzīvotājiem un uz šo darbu mēneša laikā tā arī nav izdevies atrast vietējo darbinieku.

Jau šogad valdība prognozē būtisku ekonomikas tempu palielināšanos, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu naudas ieplūšanu Latvijā. Investīciju apmērs no ES fondiem augs arī turpmākos gadus un darbaspēka trūkumu uzņēmēji, visdrīzāk, izjutīs arvien stiprāk. Tāpēc

jau tagad uzņēmēju organizācijas uzsver, ka valdībai būtu jāpārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai.

Kā gada sākumā jau ziņoja raidījums „De facto”, PMLP bija izstrādājis noteikumu projektu, kas paredz viesstrādnieku minimālo algu rēķināt katrā jomā atsevišķi, tādējādi atvieglojot viesstrādnieku piesaisti.

Patlaban viesstrādniekiem mēnesī jāmaksā vismaz vidējā alga valstī pirms nodokļu nomaksas. 2016.gada nogalē privātajā sektorā tā sasniedza jau 916 eiro mēnesī. Šo PMLP priekšlikumu saskaņoja visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju, kuru pārstāv Nacionālā apvienība (NA). Taču, kā norāda raidījums, Tieslietu ministrija neiebilda juridisku, bet gan politisku iemeslu dēļ. Tobrīd NA pārstāvis uzsvēra - viņa partijai tas ir “sarkano līniju” jautājums un šis projekts šajā valdībā nevarot iziet cauri.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti