Ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās vairāku mazo hidroelektrostaciju (HES) pārstāvji, kuri uzskatīja, ka nodokļa maksāšana par stacijām nesamērīgi ierobežo Satversmē noteiktās īpašumtiesības.
Tomēr tiesa spriedumā uzsvēra, ka šādam nodoklim ir leģitīms mērķis.
ST spriedumā pausts, ka dabas resursu nodoklis ir uzskatāms par vides nodokli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļu likumi pilda arī regulējošo funkciju, proti, sabalansē valsts un nodokļu maksātāju intereses, kā arī ietekmē nodokļu maksātāju rīcību.
Tātad likumdevējs, izmantojot savu rīcībās brīvību nodokļu politikas noteikšanā, ir tiesīgs ar dabas resursu nodokli atbalstīt vai ierobežot kāda konkrēta saimnieciskās darbības veida tehnoloģijas vai resursu izmantošanu, tādējādi rūpējoties par ilgtspējīgu valsts attīstību. Likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties arī tādus līdzekļus noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanai, kuri var ietekmēt personas interesi pievērsties konkrētiem saimnieciskās darbības veidiem vai izmantot konkrētas tehnoloģijas savā saimnieciskajā darbībā, pausts ST spriedumā.
Apstrīdētās normas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezglu uzstādītās jaudas nepārsniedz divus megavatus. Nodokļa apmērs ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem ūdens, kas izplūst cauri HES.
Apstrīdētās normas stājās spēkā šā gada janvārī. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai mazo HES īpašniekiem nebija pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.
Konstitucionālo sūdzību iesniedza SIA "Dobeles HES", SIA "Palsmanes ūdensdzirnavu HES", AS "Latgales enerģētika" un SIA "SL Plus". Sūdzības iesniedzējas ir HES īpašnieces, kurām ar apstrīdētajām normām noteikts pienākums maksāt dabas resursu nodokli. Sūdzības iesniedzējas norādīja, ka šis jaunais pienākums nesamērīgi ierobežo viņu īpašumtiesības.
