Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Pret ko iebilda
Lieta ierosināta pēc vairāku komersantu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas tostarp ar siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas prasību.
Pieteikuma iesniedzējas iebildušas pret konkrētām lietderības prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu. Pieteikuma iesniedzējas nevarot izpildīt jaunās prasības siltumenerģijas lietderīgai izmantošanai.
Līdz ar to būtiski samazinoties gūto ieņēmumu apmērs, ar ko viņi rēķinājās, veicot investīcijas uzņēmējdarbībā saskaņā ar tām piešķirtajām tiesībām piedalīties obligātajā iepirkumā. Samazinoties valsts noteiktajam atbalstam elektroenerģijas ražošanai ar atjaunojamiem energoresursiem, esot apdraudēta pieteikuma iesniedzēju ekonomiskā dzīvotspēja un veikto investīciju atgūšana.
Apstrīdēta attiecīgo normu atbilstība Satversmes:
- 1. pantam: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.", kas ietver tiesiskās paļāvības principu,
- 105. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu."
Pieteikuma iesniedza: AS "Ziedi jp", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio future", SIA "Gas stream", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS energo" un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes mācību un pētījumu Saimniecība "Vecauce".
Savukārt Saeima iebilda, ka pieteikuma iesniedzējas, izpildot noteiktās prasības, joprojām varēšot saņemt valsts atbalstu likumā paredzētajā 20 gadu periodā, jo ar apstrīdētajām normām netiekot atņemtas tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā pēc būtības.
Ko nosprieda tiesa
Attiecībā uz daļu apstrīdēto normu ST lēma izbeigt tiesvedību.
Savukārt par nesamērīgām un neatbilstošām tika atzītas normas, attiecībā uz kurām ST saskatīja iespēju regulējuma mērķi sasniegt ar pamattiesības mazāk iebobežojošiem līdzekļiem. Proti, tiesas vērtējumā pastāv alternatīvi līdzekļi, kas ļautu ņemt vērā mainīgos apstākļus, kuri ietekmē enerģijas ražošanas lietderību biogāzes elektrostacijās, – sezonalitāti, kā arī biogāzes izejvielu un iegūtās biogāzes atšķirības.
Tiesa atzina, ka Satversmes 105. panta pirmajam teikumam neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" šādi punkti:
- 21.6. apakšpunkts;
- 28. punkts, kas noteic norēķinu periodu obligātā iepirkuma tiesību īstenošanā;
- 30. punkts, kas paredz tikai koģenerācijā saražotas elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkumā;
- 31. punkts, kas regulē, kā, ievērojot elektrostaciju kopējos lietderības rādītājus iespējams aprēķināt obligātajā iepirkumā pārdodamo elektroenerģijas apjomu.
Taču daļa no tiesību normām, kuras atzītas par neatbilstošām Satversmei, ir grozītas. Tādēļ Satversmes tiesa lēma par to Satversmei neatbilstošo tiesību normu spēka zaudēšanu, kuras nav grozītas.
Vienlaikus tiesa atzina, ka Ministru kabinetam ir nepieciešams laiks jauna regulējuma izstrādei. Lai efektīvi novērstu iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, Satversmes tiesa atzina, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzējām apstrīdētās normas zaudē spēku no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
KONTEKSTS:
2021. gada sākumā uz trūkumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas kontroles mehānismā norādīja arī Valsts kontrole, solot vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. OIK sistēmu izmeklēja arī Saeimas izmeklēšanas komisija, secinot, ka atbildīgo daudz, bet vainīgo nav. Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.
