Sprūds: Krievijas – Ukrainas konfliktā Latvija atkal grib nosēdēt uz diviem krēsliem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Latvija atkal ir gribējusi nosēdēt uz diviem krēsliem un tā vietā, lai sestdien un svētdien bez kavēšanās reaģētu uz Krievijas intervenci Krimā, Latvija ir bijusi salīdzinoši atturīga.

Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka nedēļas nogalē notikušais ir precedents Baltijas valstīm gadījumā, ja Krievija nākotnē nolems realizēt savu „salami skaldīšanas” politiku. Lietuva sestdien uzreiz pēc Krievijas lēmuma ieiet Krimā atsauca savu vēstnieku, Valsts prezidente Daļa Grībauskaite sazinājās ar Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu, kā arī atgādinājusi par NATO 4.pantu, kas paredz gadījumā, ja gadījumā kādai NATO dalībvalstij draud briesmas, tad NATO dalībvalstis sapulcējas un lemj par tālāko rīcību.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izsludinājis Nacionālās drošības sēdi, savukārt Latvija aprobežojās ar atsevišķiem paziņojumiem.

„Tas, kas šobrīd notiek, jau ir par vēlu (..) Tas bija jādara sestdien, vēlākais svētdien. Tādējādi Latvija cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem,” par pirmdien plānoto valsts vadītāju sanāksmi sacīja Sprūds. „Man šķiet, ka Latvija atkal ir gribējusi nosēdēt uz diviem krēsliem. No vienas puses, parādīt savu nostāju, no otras puses, ka tik kaut kas nesanāk un mūsu šprotes neaiziet,” kritisks bija Sprūds.

Viņaprāt, arī Latvijai bija jāatsauc sava vēstniece no Maskavas, kura gan tieši tobrīd bija atvaļinājumā.

Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.

Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti