Baltijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās un ražošana pieauga
Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, Baltijas valstīs novērots kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2,3%.
Latvijā patēriņš saruka par 3,75%, kas Baltijas valstu vidū bija augstākais rādītājs (Igaunijā -1,98%, Lietuvā -1,67%).
Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu. Patēriņu ietekmēja arī saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas saražo elektroenerģiju autonomi.
Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 4,6%.
Igaunijā ražošanas apjomi palielinājās par 26%, Lietuvā – par 1,7%, bet Latvijā – samazinājās par 14,9%.
Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma kritumu galvenokārt ietekmēja augstā dabasgāzes cena. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārgāka, līdz ar to tirgū šāda enerģija ir mazāk konkurētspējīga.
2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, Baltijas valstīs koģenerācijas stacijās saražotie apjomi samazinājās par 32%, kamēr vēja elektrostacijās tie palielinājās par 36% un hidroelektrostacijās (HES) – par 2%.
Taču šī gada sākumā janvārī palu dēļ, kas šim mēnesim nav raksturīgi, būtiski pieauga ražošanas apjomi hidroelektrostacijās. HES kopējais saražotais apjoms sasniedza 935 gigavatstundas (GWh), kas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada marta, un ar pašu (vietējo) saražoto apjomu Latvijā tika nosegts patēriņš 143% apmērā.
Latvijas elektroenerģijas imports un eksports palielinājās
Pērn kopumā Latvija savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 69,7% apmērā, izmantojot vietējos ražošanas avotus. Tāpat izmantotas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstu reģioniem.
Elektroenerģija lielākoties tika importēta no Zviedrijas, Somijas un Polijas, jo sākot no pagājušā gada maija apturēts elektroenerģijas imports no Krievijas un Baltkrievijas.
Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā Latvijas importētās elektroenerģijas daudzums bija par 13,73% lielāks, bet eksportētās elektroenerģijas daudzums palielinājās par 3,6%.
Elektroenerģijas cenas biržā rekordaugstas un svārstīgas
Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējās elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā bijušas izteikti svārstīgas. 2022. gada augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena – 467,75 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) – aptuveni piecas reizes lielāka nekā 2021. gada augustā.
Savukārt 2023. gada sākumā "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā cenas samazinājās.
Šogad janvārī vidējā mēneša cena bija 99,74 eiro/MWh (par 62% zemāka nekā 2022. gada decembrī), bet februārī tā pieauga līdz 113,77 eiro/MWh – par 14% augstāka, salīdzinot ar šī gada janvāri.
Cenu kritums biržā 2023. gada janvārī novērots ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Galvenokārt cenas samazināšanos ietekmēja dabasgāzes cenas kritums silto laikapstākļu dēļ, kad pieprasījums pēc dabasgāzes nav tik augsts.
Elektroenerģijas cenas vairumtirgū (biržā) ietekmē cenu mazumtirdzniecībā, ko maksā Latvijas elektroenerģijas lietotāji.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2022. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni pieauga par 65% līdz 173,51 eiro/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 80% līdz 187,38 eiro/MWh.
Šis rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, 12, 18 mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Līdz ar to cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.
Pieaug interese par fiksētas cenas līgumiem, lietotāji turpina aktīvi mainīt savu tirgotāju
2022. gada 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotā tendence, kur gan mājsaimniecību vidū, gan juridisko lietotāju segmentā samazinājās interese par mainīgas (biržas) cenas līgumiem, ņemot vērā straujo biržas cenas pieaugumu.
Fiksētas cenas līgumus izvēlējušās 64,99% mājsaimniecības, bet mainīgas cenas līgumus – 11,96%, bet interese par universālā pakalpojumu saglabājusies bez būtiskām izmaiņām – 23,05%.
Pērn arī palielinājusies elektroenerģijas tirgotāju maiņa. Visvairāk tā novērota juridisko lietotāju vidū, kur 26,96% nomainījuši tirgotāju, bet mājsaimniecību vidū nomaiņu veikuši 6,36%. To galvenokārt veicināja tirgotāju lēmumi par elektroenerģijas cenu pārskatīšanu.
