SPRK norādīja, ka apdzīvotās vietās, kur ražošanā izmanto dabasgāzi, tarifi joprojām ir augstāki, salīdzinot ar tām vietām, kur ražošanā izmanto šķeldu vai granulas. Janvārī ir vērojams atšķirīgs tarifu diapazons dažādās Latvijas apdzīvotajās teritorijās, to būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā.
Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto šķeldu vai granulas, tarifi šogad janvārī pamatā ir robežās 75–120 eiro par megavatstundu (MWh), dažos gadījumos pārsniedzot minēto robežu, vai sasniedzot pat 200 eiro par MWh. Savukārt tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons lielākoties ir 140–220 eiro par MWh, vien dažos gadījumos nedaudz pārsniedzot minēto slieksni.
Salīdzinot ar apkures sezonas sākumu, 2022. gada 1. oktobrī diapazons siltumenerģijas tarifiem, kur ražošanā izmanto dabasgāzi, ir samazinājies, bet tajos gadījumos, kur ražošanā izmanto šķeldu, tarifu diapazons ir plašāks. Lielākas diapazona izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar jauniem noslēgtiem šķeldas piegādes līgumiem. Pārsvarā tie ir komersanti, kuriem ilglaicīgi šķeldas cena bijusi nemainīga un kas pārskatīta brīdī, kad tās cena ir augstāka par iepriekšējo.
Janvāri zemāki siltumenerģijas tarifi ir piemēroti 11 Latvijas apdzīvotajās teritorijās, bet augstāki – septiņās. Siltumenerģijas tarifu samazinājums saistīts ar dabasgāzes cenas kritumu biržā, tikai dažās apdzīvotās teritorijās tarifu samazinājums ir, pateicoties zemākai biomasas cenai.
SPRK vadītāja Alda Ozola skaidroja, ka izmaiņas tarifos primāri nosaka kurināmā cenas un, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, kurināmā īpatsvaram tarifā ir lielāka ietekme. Pēc viņas teiktā, šobrīd gan dabasgāzes, gan šķeldas resursu tirgū ir vērojams cenu samazinājums, tomēr pāragri prognozēt situācijas attīstību, lai varētu apgalvot, ka dabasgāzes tirgus ir stabilizējies un energoresursu cenas samazināsies ilgtermiņā.
Ozola stāstīja, ka dabasgāzes cenas kritumu decembrī ietekmējusi gan āra gaisa temperatūra, gan arī epidemioloģiskā situācija Ķīnā, kuru rezultātā viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem pasaulē – Ķīna – šobrīd uzrāda pieprasījuma samazināšanos. Ja situācija ar Ķīnas ekonomiku tuvāko mēnešu laikā uzlabosies, pieprasījums pēc dabasgāzes ražošanas procesu nodrošināšanai augs, kas var atkal radīt arī dabasgāzes cenas pakāpenisku pieaugumu.
SPRK vadītāja norādīja – ja pašreizēja situācija dabasgāzes tirgū saglabājas līdz pat apkures sezonas beigām, var prognozēt siltumenerģijas tarifu samazinājumu daļai komersantu, kuriem dabasgāzes cena mainās katru mēnesi vai arī ir noslēgti dabasgāzes piegādes līgumi uz īsu laika periodu.
Janvārī zem valsts atbalsta sliekšņa (68 eiro par MWh) – diapazonā no 46 eiro līdz 60 eiro par MWh – ir 12% siltumenerģijas tarifu. Tik zems tarifs pārsvarā ir tiem komersantiem, kam tarifs nav pārskatīts vairākus gadus. Daļa no šiem komersantiem ir iesnieguši SPRK pilnos tarifu projektus izskatīšanai, kas ietver visu komersanta izmaksu vērtēšanu, – ne vien kurināmā izmaksu (kā tas ir komersantu pašu noteikto tarifu gadījumā), bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas un citas. Tipiski pilna tarifa projektā iekļauto izmaksu vērtēšanu komersanti veic reizi trīs līdz piecos gados.
Tirgus tendences rāda, ka kurināmā cenas gan biomasai (šķelda, granulas), gan dabasgāzei samazinās, tomēr tiem komersantiem, kuriem tarifi nav ilglaicīgi pārskatīti, līdz ar jauna kurināmā piegāžu līguma slēgšanu kurināmā cenas rezultātā būs augstāka par iepriekš līgumā iekļauto. Attiecīgi tajās apdzīvotajās teritorijās, kur pašlaik tarifs ir zemāks, jārēķinās ar iespējamām tarifa izmaiņām.
Šobrīd vērtēšanā daļa tarifu iesniegti ar samazinājumu, bet daļa ar pieaugumu. 12. janvārī SPRK izvērtēšanā ir vairāk nekā 30 tarifu projektu. No vērtēšanā esošajiem tarifu samazinājumi februārī plānoti Babītē, Alūksnē, Aizkrauklē, Daugavpilī, Ogrē, daļā Ventspils novada un citur, bet pieaugumi tuvākajā laikā gaidāmi Salaspilī, Ropažos un citviet.
