Valsts var uzlikt elektrības piegādātājiem papildus saistības attiecībā uz cenu, bet tās nedrīkst būt diskriminējošas attiecībā pret atsevišķiem komersantiem - tā ir tikai viena no Eiropas Savienības normām, kuras, kā norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Latvija riskē pārkāpt, atliekot elektrības tirgus atvēršanu un iesaldējot elektrības cenu līdz nākamā gada sākumam.
Regulatora padomes loceklis Rolands Irklis norāda, ka juridiski drošāk būtu atgriezties pie likumdošanas, kas bija spēkā līdz grozījumu izdarīšanai pērnā gada rudenī.
„Mēs atstājām Saeimas ziņā izlemt, vai atvērt vai neatvērt tirgu 1.aprīlī, bet mums bija konceptuāli iebildumi saistībā ar to, kāda ir piedāvātā redakcija, kas var radīt dažādus pārpratumus un pretrunas. Taktiski tā paredzēja, ka ir divi paralēli normatīvie regulējumi – kurā brīdī kas jāpiemēro, kādiem subjektiem būtu kādi pienākumi, kādas tiesības – tur varētu rasties lieli pārpratumi. Mēs piedāvājam, ka jābūt savādākai redakcijai,” saka Irklis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvis norāda, ka pretrunu ar Eiropas Savienības normām dēļ Latvija nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka pret to varētu tikt vērsta tiesvedība.
Arī Saeimas deputātu vidū valda aizvien lielākas šaubas par to, vai elektrības tirgus problēmas risināšanai izvēlēts piemērotākais veids, tāpēc šīs dienas balsojumā priekšlikumu atbalstījuši vairs tikai 59 deputāti. Deputāts Ivars Zariņš norāda, ka elektrības cenas esošajā līmenī bija jāsaglabā ar ievērojami vienkāršāks risinājums - grozot „Latvenergo” statūtus.
Ievērojami mierīgākā gaisotnē un ar ievērojami lielāku balsu skaitu apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, kurš noteiks tālāko gāzes tirgus atvēršanas gaitu. „Latvijas gāze” sadalīšana notiks 2017.gada 3.aprīlī vai arī agrāk, ja Latvijai radīsies alternatīvi gāzes piegādes avoti.
