Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rīgā līgoja cilvēki no visas pasaules

Groza līgumu ar lidostas Spilve nomnieku, vairs neprasa nodrošināt aviāciju

Spilves lidostas nomniekiem vairs neprasa nodrošināt aviāciju

Bez skaidras vīzijas par nākotni palikusi lidosta un lidlauks “Spilve”, kurā šobrīd darbojas mazās aviācijas entuziasti. Aviācijai nepieciešamais īpašums pieder Rīgas pašvaldībai, ko pārvalda “Rīgas nami”, Rīgas domes Īpašuma departaments, kā arī Rīgas brīvosta. Turklāt “Rīgas nami”, kas ievērojamu daļu no lidostas iznomājuši, atteikušies no izsolē prasītās un līgumā iekļautās aviācijas funkcijas nodrošināšanas.

Ierodoties Spilves lidlaukā, ik pa brīdim var redzēt, kā paceļas un nosēžas nelielas lidmašīnas. Vairākos angāros notiek aktīva darbība.

“Spilves lidlaukā lielu daļu lidojumu – mēs to saucam par kustībām uz skrejceļa – sastāda skolu lidojumi. Mums šeit bāzējas trīs stabilas pilotskolas, tagad top vēl ceturtā. Un šīs ir tās skolas, kas tad izaudzina arī pilotus. Nezinu, kas lido mūsu nacionālajai aviokompānijai. Tā varētu būt 70-80% sadaļu, un tad tie pārējie 20-30% būtu mūsu viesi no ārvalstīm,” stāsta nodibinājuma “Lidlauks Spilve” izpilddirektors Jānis Maslovskis.

Tieši pirms trim gadiem “Rīgas nami” tā pārziņā esošo lidostas daļu, kurā ir gan vēsturiskās ēkas, gan vēlāk celtie angāri, izsolē iznomāja firmai “Aerobig plus”. Drīz pēc tam firma pārslēdza līgumus ar līdzšinējiem nomniekiem. Bet jaunie līgumi radīja bažas, ka mērķis ir no viņiem atbrīvoties.

“Viņi iekļāvuši tādu mūsu ieskatā un arī nu jau tiesas ieskatā atzītu, netaisnu un maldinošu punktu, kas viņiem ļāva, 30 dienas iepriekš brīdinot, bez nekāda iemesla, uzteikt šo līgumu. Viņi pēc gada un četriem mēnešiem arī izmantoja šo,” saka jurists Gundars Ūdris.

Viņi un vairāki citi apakšnomnieki līgumus apstrīdējuši tiesā, un pirmās divas instances tiesas lēmušas viņiem par labu. Taču pašlaik kļuvis pavisam neskaidrs, kā nākotnē paredzēts izmantot teritoriju, kur tagad notiek lidaparātu apkope.   

Lidostai “Spilve” ir būtiska nozīme mazās aviācijas attīstībai Latvijā.

Tieši šī iemesla dēļ “Rīgas nami”, iznomājot šo teritoriju, nomniekam prasīja nodrošināt aviācijas funkcijas šajā vietā. Taču neilgu laiku vēlāk šī prasība no nomas līguma ir izņemta. 

Uzņēmējam bija jāizveido lidostas vadības centrs. “Rīgas nami” vēl pērn gada sākumā norādīja, ka no nomnieka gaida arī lidlauka sertifikāciju. Paralēli tam pašvaldība precizēja zemes kadastra numurus. Īpašuma departaments atpirka nelielu zemes gabalu, kas atradās uz skrejceļa un kas ilgu laiku bija strīdus objekts ar kādu citu firmu. Pašvaldības nodibinājumu “Lidlauks Spilve” likvidēja, bet tā vietā Spilvē bāzētie aviatori izveidoja biedrību “Lidosta Spilve”, kam Īpašuma departaments uzticējis apsaimniekot skrejceļu.

Teorētiski šiem soļiem būtu jāļauj veiksmīgāk attīstīties aviācijai Spilvē. Taču praktiski noticis pretējais un aizvadītā gada beigās līgums ar “Aerobig plus” grozīts – no tā izņemts punkts par aviācijas funkciju nodrošināšanu.

“Šobrīd ir tā, ka vienkārši tie papīri sakārtoti un kadastri ir noteikti. Ierīcības projekts ir veikts, un nu attiecīgi tad šādā kontekstā šobrīd ir skaidrība, kas aviācijas funkciju tur veikt nevar. Līdz ar to

mēs uzskatām, ka ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un lidošanas aviācijas funkciju teritorijā veikt nevar,” skaidro SIA “Rīgas nami” pārstāve Zane Arāja.

Salīdzinot ar sākotnējo līgumu, teritorija mainījusies par aptuveni 15,7 hektāriem. “Rīgas nami” aizbildinās, ka no nomnieka nevar prasīt aviācijas funkciju nodrošināšanu, jo viņiem nomā nav nodoti skrejceļi. Taču tie tagad atrodas Rīgas pašvaldības īpašumā un ir nodoti biedrības “Lidosta Spilve” lietošanā. Īpašuma departaments Latvijas Televīziju informēja, ka šī lēmuma mērķis ir attīstīt lidlauku un veicināt aviācijas esamību. Tiesa, paliekot bez esošās teritorijas lidmašīnu apkopei, tas var būt visai sarežģīti.

Avioskolas “JDP” īpašnieks un vadītājs Jānis Pavlovičs uzskata, ka šādi līguma grozījumi ir nāves spriedums mazajai aviācijai Rīgā: “Pilnībā, jo, ja tagad viņi šo teritoriju noņem nost un atstāj tikai skrejceļu ar pie skrejceļa tukšu vietu, nu tad tur [būs] tukša pļava.”

“Rīgas namu” līgums ar firmu “Aerobig plus” prasīja izstrādāt lidlauka “Spilve” un tā infrastruktūras attīstības priekšlikumu visam nomas periodam – 12 gadiem. Pagājuši jau trīs, taču “Rīgas nami” nekādu plānu vēl nav saņēmuši.

“Šis šobrīd mums ir aktuāls jautājums arī mums. Mēs, protams, sagaidām no nomnieka. Šādu plānu šobrīd saņēmuši vēl neesam, bet konkrēts termiņš šim projektam nav. Tas nozīmē, ka pārskatāmā, saprātīgā termiņā mēs šo  priekšlikumu no viņiem, protams, sagaidām,” saka Arāja.

Latvijas Televīzijai lidostas teritorijā izdevās satikt “Aerobig plus” valdes priekšsēdētāju Sergeju Lavrovu. Viņš atteicās runāt par lidlauka attīstības plāniem, lūdzot jautājumus atsūtīt e-pastā. Norādītajā laikā atbildes par Spilves lidlauka nākotni LTV nesaņēma.

Saskaņā ar jauno Rīgas attīstības plānu šajā vietā paredzēta rūpnieciskās apbūves teritorija, kas pieļauj plašu atļauto izmantošanas spektru.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti