"Manuprāt, tas ir diezgan nozīmīgs solis, lai regulētu kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēju darbību Latvijā, kā arī visu nozari; lai noteiktu tās nosacījumus un pienākumus, kādām ir jābūt šīm digitālajām platformām, kādiem ir jābūt nosacījumiem, lai tajā varētu strādāt par vadītāju," teica Krūmiņš, norādot, ka tas palīdzētu risināt arī ēnu ekonomikas problēmu.
Viņš stāstīja, ka kopbraukšana nozīmē to, ka privātpersona ar savu privāto auto var pārvadāt citas privātpersonas, tēriņus sadalot uz visiem braucējiem un no tā gūt peļņu.
"Piemēram, ja es braucu no rīta no Jūrmalas uz Rīgu, tad es pa ceļam varu paņemt trīs cilvēkus, un viņi man par to var samaksāt. Cilvēki varbūt labāk izvēlas pārvietoties ar kobraukšanas pakalpojuma sniedzēju, nekā braukt ar sabiedrisko transportu vai savu mašīnu," stāstīja "Taxify" reģionālais vadītājs Latvijā.
Kopbraukšana ir viens no tā dēvētās dalīšanās ekonomikas veidiem. Tā ir izplatīta jau sen, bet tagad ir izveidotas aplikācijas, informācijas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek verificēts gan lietotājs, gan pakalpojumu sniedzējs.
Kopbraukšanā vedējs ar pasažieri satiekas, pateicoties datora programmai. Tai ir zināms viss par vadītāju un tā maršrutiem, kā arī ņemto maksu. Savukārt par nereģistrētu pasažieru uzņemšanu draudēs sods kā par neatļautu uzņēmējdarbību
Kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējiem būs jāmaksā nodokļi no gūtās peļņas, kā tas jau ir Igaunijā, piebilda Krūmiņš.
Atšķirībā no taksometriem, kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji nevar izmantot sabiedriskā transporta joslas, tos cilvēki nevar apturēt uz ielas, jo tiem nav nekādu atpazīšanas zīmju, tie nedrīkst izmantot autostāvvietas, kas paredzētas taksometriem. Tāpat kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēju var izsaukt tikai ar mobilā telefona aplikācijas palīdzību.
Taksometra pakalpojumu sniedzēji citviet pasaulē ir pret šādām tehnoloģijām un inovācijām un kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējus uzskata par draudu. "Tas, ka nav izveidota likumdošana, kas regulētu šo jauno pakalpojumu un nozari, kavē tās attīstību [Latvijā]," noteica Krūmiņš.
"Uber" vadītājs Baltijas valstīs Enns Metsars norādīja, ka ka konflikti ar tradicionālajiem taksometriem bijuši tikai dažās valstīs, bet visumā tirgu izdodas sadalīt. Turklāt kopbarukšanai ir arī labvēlīga ietekme uz vidi.
"Cilvēki sāk atteikties no personīgās automašīnas par labu kopbraukšanai. Amerikā atsevišķās pilsētās sāka samazināties reģistrēto auto skaits un jauniešu vidū samazinājās autovadītāju apliecību ieguvušo skaits," zināja teikt Metsars.
Krūmiņš atzina, ka iepriekš divas reizes Satiksmes ministrijas pārstāvjus mēģināts iepazīstināt ar kopbraukšanas pakalpojumu, taču tā taksometru nozares noteikumos nebija iekļāvusi "Taxify" un citas līdzīgas digitālas aplikācijas. EM šā pakalpojuma attīstībai Latvijā ir pretimnākošāka.
"Mēs ceram uz atbalstu no Ekonomikas ministrijas, ka tā palīdzēs mums tālāk risināt sarunas ar pārējām ministrijām, ar Valsts ieņēmumu dienestu un visām pusēm, kas ir iesaistītas šīs jomas regulēšanā," sacīja "Taxify" reģionālais vadītājs Latvijā.
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka kopbraukšanas apkalpojums ir pilnīgi jauns, un to nevajadzētu pielīdzināt taksometra pakalpojumam. Latvijā pašlaik kopbraukšanas pakalpojumu nevar piedāvāt, jo pagaidām nav šo jomu regulējošu normatīvo aktu.
Taču EM ir apņēmusies pie tā strādāt, skaidri nodalot abus uzņēmējdarbības veidus – profesionālo taksometra pakalpojumu un kopbraukšanas pakalpojumu. "Strādāsim pie likumdošanas, lai to skaidri nodalītu," noteica ministrs, piebilstot, ka noprotams, ka kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā koppbraukšanas pakalpojums jau ir pieejams.
Ministrs norādīja, ka jau šobrīd atbalstu regulējumam, kas ļautu Latvijā piedāvāt koppbraukšanas pakalpojumu, ir pauduši astoņi Saeimas deputāti. EM līdz septembrim grasās sagatavot nepieciešamo regulējumu un iesniegt to skatīšanai valdībā un Saeimā. "Ceru, ka līdz gada beigām šo jautājumu atrisināsim," noteica Ašeradens.
