ĪSUMĀ:
- Ziņas par vēlmi veidot Āfrikas tirdzniecības zonu izskanēja jau 2008. gadā.
- Vienošanos līdz šim brīdim parakstījušas 52 no 55 Āfrikas savienības valstīm.
- Vienošanos nav parakstījusi Nigērija - kontinenta lielākā ekonomika.
- Vienošanās var stāties spēkā – to ratificēja 24 valstis.
- Cer, ka vienošanās palielinās Āfrikas iekšējo tirdzniecību par 60% trīs gadu laikā.
- Kritiķi norāda - slikta infrastruktūra un daudzveidības trūkums var radīt šķēršļus integrācijai.
- Zonas izveidi aktīvi ir atbalstījusi Eiropas Savienība.
- ES ārlietu pārstāve Mogerīni uzsver ES un Āfrikas ciešas saites.
- ES ierosina jaunu Āfrikas un Eiropas ieguldījumu un nodarbinātības aliansi.
Paziņojums par vēlmi izveidot Āfrikas brīvās tirdzniecības zonu izskanēja jau 2008. gadā, taču vienošanās par zonas izveidi tika parakstīta vien 2018. gadā. Pirms gada Ruandas galvaspilsētā Kigali vienošanos parakstīja 44 no 55 Āfrikas Savienības valstīm. Savukārt līdz šim brīdim vienošanos parakstījušo valstu skaits ir pieaudzis līdz 52.
Triju valstu vidū, kas vēl nav parakstījušas dokumentu, ir Nigērija, kas ir lielākā kontinenta ekonomika.
Iespēju nolīgumam stāties spēkā aprīlī nodrošināja 22 Āfrikas valstu parlamentos īstenotā vienošanās ratifikācija. Tā nepieciešama, lai šī tirdzniecības zona stātos spēkā arī realitātē, ne tikai uz papīra. Līdz šim ratifikāciju paveikušas 24 valstis, kuru vidū tādi Āfrikas kontinenta ekonomikas smagsvari kā Etiopija, Kenija, Ēģipte un Dienvidāfrika. Āfrikas Savienības tirdzniecības un rūpniecības komisārs Alberts Mučanga norādījis, ka sasniegts būtisks pagrieziena punkts. Viņš pauda pārliecību, ka drosmīga un pragmatiska kontinenta mēroga apņemšanās ceļā uz ekonomisko integrāciju ir triumfējusi.
Zonas izveidi aktīvi ir atbalstījusi Eiropas Savienība, kas ir lielākā ieguldītāja Āfrikā. 2016. gadā dalībvalstu ieguldījumu apjoms Āfrikā bija 291 miljards eiro. Brīvās tirdzniecības zonas izveide kā būtisks solis tika ietverta arī piektajā Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samita politiskajā deklarācijā.
Eiropas Savienības augtā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni skaidroja, ka Eiropai un Āfrikai ir daudzas kopīgas intereses, proti, tās abas vēlas spēcīgāku Āfriku.
Viņa uzsvēra, ka abas puses ir spēcīgi politiskie partneri, un nākamais solis būtu kļūt par īstiem ekonomikas partneriem un padziļināt attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā.
Lai gan arvien vairāk izskan runas par Ķīnas aktivitāti Āfrikā, Mogerīni norādīja, ka saites ar Eiropas Savienību viennozīmīgi ir daudz ciešākas.
“Es daudz dzirdu par Ķīnas aktivitāti Āfrikā. Taču atļaujiet man norādīt uz dažiem skaitļiem. Ja Eiropas Savienības tirdzniecības apjoms ar Āfriku sasniedz 36%, tad Ķīnas gadījumā tie ir 16%. Savukārt investīciju apjoms no bloka sasniedz 40%, bet Ķīnas investīcijas Āfrikā sasniedz 5%. Tādēļ es domāju, ka mums visiem būtu labi apzināties, cik spēcīga ir mūsu partnerība, un tagad mēs piedāvājam tai pāriet nākamajā līmenī,” sacīja Mogerīni.
Mogerīni partnerības pāriešanu jaunā līmenī attiecināja uz Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera aicinājumu veidot „jaunu aliansi” ar Āfriku, tādējādi radot miljoniem darbavietu un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu. Pēc Eiropas Komisijas prezidenta domām, uz Eiropas Savienības attiecībām ar Āfriku vairs nevar skatīties tikai no attīstības palīdzības perspektīvas.
„Lai runātu par nākotni, mums ir jārunā par Āfriku, kontinentu, kas Eiropai ir kā dvīņubrālis. Mums nepieciešams investēt vairāk attiecībās ar šī cēlā kontinenta valstīm. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu ieguldījumu un nodarbinātības aliansi,” sacīja Junkers.
Tieši atbalsts Āfrikas kontinentālajam brīvās tirdzniecības nolīgumam ir viens no pīlāriem Junkera minētajā aliansē.
Viņš skaidroja, ka jauna ekonomiskā partnerība starp kontinentiem radītu līdz desmit miljoniem darbavietu Āfrikā nākamajos piecos gados.
Nolīguma operacionālais darbības posms tiks uzsākts 7. jūlijā Āfrikas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē Nigērā.
Tomēr joprojām pastāv vairāki neatrisināti jautājumi, tostarp arbitrāžas pasākumi, preču izcelsmes apliecināšana, korupcijas novēršana un infrastruktūras uzlabošana.
Tiklīdz tirdzniecības zona tiks ieviesta pilnībā, tā veicinās ekonomisko integrāciju un ieguldījumus kontinentā, tā savā vīzijā paredz Āfrikas Savienība. Tiek cerēts, ka pakāpeniska tarifu atcelšana palīdzēs palielināt Āfrikas iekšējo tirdzniecību par 60% trīs gadu laikā. Pašlaik tirdzniecība starp Āfrikas valstīm sasniedz vien 16%.
Brīvās tirdzniecības zonas aizstāvji uzsver, ka šāda bloka izveide palīdzēs attīstīt Āfrikas ekonomiku, koncentrējoties uz resursu izmantošanu, kā arī nodrošinās platformu sarunām ar citiem tirgiem ārpus kontinenta.
Savukārt kritiķi norāda, ka slikta infrastruktūra un daudzveidības trūkums starp dažādajām tautsaimniecībām var radīt šķēršļus iecerētajai integrācijai.
