SPECIĀLI no Lielbritānijas: «Brexit» turpinās, kašķi nerimst

Gandrīz gadu pēc tam, kad Apvienotā Karaliste iesniedza oficiālu paziņojumu Riropas Savienībā (ES) par izstāšanās procedūras sākumu, briti aizvien ir vismaz tikpat sašķelti kā 2016 gada referenduma vasarā.

Sarunu sākšanās bija bezprecedenta gadījums, iedarbinot Lisabonas līguma 50.pantu. Šīs sarunas ar apbrīnojamu biežumu nonāk strupceļā gan par to, cik ilgs būs pārejas periods pēc “Brexit”, cik liela šķiršanās maksa Londonai iemaksājama Briselei, gan par to, kā organizēt preču un cilvēku plūsmu uz robežas ar Īriju, kā arī par eiropiešu tiesībām Lielbritānijā un britu tiesībām ES.

ES vaino Apvienoto Karalisti, ka briti nezina, ko paši grib. Savukārt Apvienotajā Karalistē notiek ne tikai cīņa par varu starp vadošo konservatīvo partiju un opozīciju - leiboristiem, bet arī par to, kā “Brexit” vajadzētu izskatīties.

Pie tam aktīvistu grupas aģitē par otra referenduma sarīkošanu, cerot, ka iznākums būs par labu palikšanai ES. Referendumā balsojums bija gandrīz neizšķirts, 52% nobalsoja par izstāšanos, 48% par palikšanu.

Ik pa brīdim tiek prognozēta drūma nākotne britu ekonomikai.

Piemēram, tika ziņots, ka no Londonas Sitijas, kas ir pasaules lielākais finansiālais centrs ar 2,5 triljoniem mārciņu apgrozījuma dienā, uz Eiropu pēc “Brexit” tiks pārvietotas desmitiem tūkstošu darbavietas, taču tagad izrādās, ka realitātē būs mazāk par 4700.

“Pagaidām neesam novērojuši, ka uzņēmumi pamestu Londonu,”

saka speciālais Londonas Sitijas pārstāvis ES Džeremijs Brauns. “Jāatzīmē, ka Londona nepārtraukti attīstās, daži pārceltu darbību, arī ja Londona neatstātu ES, bet citi - paplašinātu darbību Londonā arī tad, ja Londona izvēlētos palikt ES. Ne viss notiek “Brexit” dēļ, katru dienu Sitijā kāds zaudē darbu, bet kāds cits atrod jaunu, fantastisku darbu.

Finanšu sektoram Londona ir ļoti izdevīga ne tikai laika zonas dēļ, jo no rīta var tirgoties ar Rietumiem, vakarā ar Austrumiem, bet arī angļu valodas, britu likumu, biznesa vides dēļ.  “Pametot ES, problēmas būs. Taču domāju, ka tajā pašā laikā mums ir jāskatās uz priekšu, Londonai ir daudz priekšrocību, kas nav saistītas ar Apvienotās Karalistes atrašanos ES,” sacīja Brauns. “Mums jāmeklē iespējas, kas ļautu tirgoties ar pārējo Eiropu, bet tajā pašā laikā jāatceras, ka tikai 7% pasaules iedzīvotāju dzīvo Eiropā. Mums ir jāskatās arī uz pārējiem 93%. Londona nav tikai Eiropas centrs, tas ir globāls centrs,” komentē speciālais Londonas Sitijas pārstāvis ES.

Viens no redzamākajiem britu proeiropeiskajiem medijiem ir “The Guardian”. Tā kultūras nodaļas redaktore Klēra Armisteda atzīst, ka sajūta ir tāda, it kā valsts būtu sadalījusies divās daļās, un, ja tagad tiktu izziņots otrais referendums, tad sāktos pilsoņu karš.

“Referendums parādīja, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav veicies kopš 1980.gadiem, kad [to laiku britu premjere] Mārgareta Tečere iznīcināja ražošanu.

Protams, var teikt, ka tas tāpat būtu noticis - smagā rūpniecība, kuģu būvēšana, ogļraktuves. Bet kas notika? Galu galā daudzi palika bez nekā un sekojošo 30 gadu laikā nekas netika dots vietā,” saka Armisteda.

“Tādēļ te ir ļoti daudz dusmīgu ļaužu. Ja runājam par lauksaimniecību, nedomāju, ka cilvēki apzinās, cik daudz subsīdiju nāk no ES. Nedomāju, ka jebkad par to esam pienācīgi runājuši. Valdībā vienmēr ir bijusi sava veida pretestība, lai atzītu, ka esam Eiropas daļa. Tā vietā visus nopelnus vēlējās piedēvēt sev, nevis pateikt – “Klau, jūsu aitas ganās Velsas kalnos tāpēc, ka jūs saņemat cik tur tos eiro par katru aitu, lai tā tur ganītos!”,” norādīja “The Guardian” žurnāliste.

Jaunas vēlēšanas vai referendums varētu notikt tad, ja britu premjere Terēza Meja zaudētu amatu, tomēr konservatīvā partija labi zina konkurentu plānus un dara visu, lai Meja paliktu pie varas.

Ikdienā par politiku diskutēts netiek, jo tas gluži vienkārši nav labais tonis. Briti savas domas mēdz paturēt pie sevis, jo pavisam nesenā pagātnē, piemēram, tikai ieminēšanās par lielo iebraucēju skaitu nozīmēja nepatikšanas. Patiesie uzskati tiek atklāti tikai vistuvāko draugu lokā vai pie vēlēšanu urnām, tāpēc, ja jebkad tiks rīkots otrais referendums, tad var izrādīties, ka rezultāts ir stipri līdzīgs pirmajam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti