Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ir pirmais alternatīvais dabasgāzes piegādes avots, neskaitot "Gazprom" cauruļvadus, no kuriem dabasgāzi saņēma Baltijas reģions. "Šobrīd atkarība ir pārrauta. Mums kā reģionam ir alternatīvs piegādes avots. Vairs neesam izolēta sala reģionā," stāsta Latvijas Radio korespondents Klaipēdā Gunārs Valdmanis.
Vēsturisks mirklis - Klaipēdā ienāk LNG kuģis "Independence" pic.twitter.com/CEqW8vxEKu
— Gunārs Valdmanis (@gvaldmanis) October 27, 2014
Paredzēts, ka terminālis ļaus nodrošināt gandrīz visu reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu. Baltija patērē 4,8 miljardus kubikmetru gāzi gadā kā, bet pēc termināļa jaudas paplašināšanas darbiem, iecerēts, ka tas varēs nodrošināt pat līdz četriem miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Tas nozīmē, ka gandrīz 80% varēs teorētiski pārkraut Klaipēdā.
Nav plānots, ka tas notiks uzreiz, tādējādi arī piegādātājs no Krievijas būs ieinteresēts saglabāt kādu daļu Lietuvas tirgus. Kā uzsver paši lietuvieši, terminālis jau ir palīdzējis pārrunās ar Krievijas kompāniju „Gazprom” panākt par 20% labākas dabasgāzes cenas.
Kopīgais investīciju apjoms Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī ir ap 700 miljoniem ASV dolāru. Investīcijas vajadzēs samaksāt aptuveni 10 gadu laikā.
Pēdējo piecu gadu laikā, kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas, Lietuva enerģētikas jomā bija Baltijas valstu vājākais posms, jo tā bija visatkarīgākā no kaimiņiem gan elektrības, gan dabasgāzes piegāžu jomā.Tomēr, noslēdzot termināļa būvniecību, kaimiņvalstij vismaz vienā jomā izdevies pārspēt kaimiņus un kļūt par pirmo no Baltijas valstīm, kura dabasgāzi var saņemt ne tikai no Krievijas, bet arī citiem piegādātājiem.
