Gājienos dodas arī jaunieši, no kuriem, kā rāda statistika, jau lielākā daļa nevar atrast jaunu darbu un ir bezdarbnieki. Daudzus grieķus biedē ideja, ka turpmākie taupības pasākumi padarīs nabadzīgāku ne tikai viņu dzīvi, bet liegs iespējas arī viņu bērniem un bērnu bērniem.
LTV norāda, ka patlaban neviens nedz Grieķijā, nedz citur Eiropā nesaprot, kas notiks, jo līdzīgu gadījumu nav bijis.
Tikmēr rietumvalstu mediji norāda, ka Grieķija ir strupceļā un patiešām varētu iziet no eirozonas. Tādā gadījumā haosā iegrimusī valsts piedzīvos nākamās finanšu un sociālās krīzes. Pat parādu norakstīšana nenozīmē pilnīgu situācijas risinājumu - tādā gadījumā eirozona Grieķijai varētu izvirzīt citus stingrus nosacījumus, to vidū pensiju samazināšanu par 40%, atteikšanos no pensiju piemaksām un mazo pensiju samazināšanu. Līdz ar to pat pilnīga parādu norakstīšana Grieķiju neizceltu no krīzes.
Jau ziņots, ka trešdien dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
