2021. gada 15. martā Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjeri Bretons tikās ar tā brīža ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš tolaik pārstāvēja "KPV LV", bet šobrīd – Nacionālo apvienību. Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas iespējas ražot tobrīd vēl visnotaļ jaunās vakcīnas pret Covid-19. Pēc tikšanās Vitenbergs pauda, ka Latvija ir gatava nākotnē uzsākt ne tikai Covid-19, bet arī citu vakcīnu ražošanu. Toreiz Ekonomikas ministrija bija aprēķinājusi, ka Latvija potes ražot varētu sākt 6–18 mēnešu laikā, ik gadu nodrošinot līdz 50 miljoniem vakcīnu devu.
Nu ir pagājis jau nedaudz vairāk nekā pusotrs gads, taču nav sākta vēl nevienas devas ražošana.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš sacīja: "Covid-19 vakcīnas bija pirms padsmit mēnešiem. Nākotnē noteikti būs citas."
Proti, jautājums par kovida vakcīnu ražošanu Latvijā vairs nav aktuāls.
Lapiņš gan skaidroja, ka tam arī neesot lielas nozīmes, jo biotehnoloģiju jomā ir virkne attīstības iespēju, un mērķis, ka Latvija šajā nišā izceltu savu vārdu, gan nekur nav zudis.
Konkrēti sarunas par Covid-19 vakcīnu ražošanu pēc komisāra vizītes tālāk pat īsti neesot iekustējušās, taču šie notikumi ļāvuši attīstīt citus, ar biotehnoloģiju attīstību saistītus jautājumus.
Lapiņš sacīja: "Vakcīna tajā brīdī bija visaktuālākā tēma, kur bija viegli apsēdināt Latvijas nozari, zinātniekus kopā pie viena galda un likt kopā tādu reālistisku plānu, kā mēs varētu kļūt ne tikai par vienkāršu zāļu ražotāju, bet ari par biotehnoloģisku zāļu ražotāju. Rezultātā ir divas programmas, kas tika apstiprinātas un šobrīd ir ieviešanā. Viena ir investīciju programma lieliem uzņēmumiem jaunu produktu ražošanā, un otrs ir budžeta finansējums zinātnei tieši medicīnas un materiālzinātņu jomā, lai šīs zinātnieku grupas, konsorciji varētu šo zinātni veikt."
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks skaidroja – šī pusotra gada laikā, lai arī nav sākta vakcīnu ražošana, tomēr biotehnoloģiju attīstīšanai caur Lapiņa minētajiem diviem projektiem piesaistīti ap 180 miljoniem eiro.
Latvijas Radio vēlējās uzrunāt arī divus farmācijas uzņēmumus, kuri savulaik bija pauduši gatavību iesaistīties vakcīnu ražošanā – "Olainfarm" un "Grindeks", taču abi uzņēmumi no intervijām atteicās.
"Grindeks" norādīja, ka "šī tēma neatbilst "Grindeks" attīstības plāniem, turklāt zaudējusi aktualitāti".
Savukārt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija par 18 mēnešu termiņu skeptiska bija jau tolaik, kad to prognozēja ministrija, un arī asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis neslēpa – ideja par Covid-19 vakcīnu ražošanu Latvijā ir noplakusi, taču arī Skrīvelis atzinīgi vērtēja to, ka sarunas par šo jautājumu radījušas vilkmi biotehnoloģiju attīstīšanai Latvijā.
"Labā ziņa, ka tās biotehnoloģijas tomēr tādu zināmu vilkmi dabūja – Organiskās sintēzes institūts, piesaistot Eiropas struktūrfondus no Eiropas un arī zinātniekus no Eiropas, drīz pabeigs būvēt savu biotehnoloģiju laboratoriju, bet viņi nenodarbosies gluži ar vakcīnām," viņš teica.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš gan jaunus konkrētus termiņus tam, kad Latvijā varētu sākt ražot vakcīnas, nesniedza, norādot, ka tas ir ļoti atkarīgs no tā, kāda veida biotehnoloģijas produktus Latvija ražotu, taču, lai Latvijā izveidotu lielus, pasaules līmeņa projektus, būs vajadzīgi vismaz 10 gadi.
