Spārītis: Pētniecības un inovāciju padome – komunikācijas tiltiņš zinātnei un uzņēmējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Pētniecības un inovāciju padome ir mēģinājums veidot komunikācijas tiltiņu starp zinātni un uzņēmējiem, lai veicinātu jaunu inovatīvu produktu ražošanu Latvijā, nevis ideju eksportu, kas ļaus pelnīt ārzemniekiem, intervijā Latvijas Radio sacīja  Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kurai ir jānodrošina saskaņota starpinstitūciju sadarbība un jāīsteno sekmīga pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politika.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados līdz ar PSRS sabrukšanu Latvijas zinātne „tajā destrukcijas brīdī paslēpās augstskolās” un no drupām meklēja jaunus spēkus. Taču valsts finansējums bija nepietiekams, zinātne Latvijā bija katastrofāli badināta, un līdz ar to arī nevarēja dod lielu ieguldījumu ekonomikā, atzina Spārītis. 

Arī pēc tam „no Izglītības un zinātnes ministrijas sestā stāva skats uz zinātni bija kā uz teorētisku, nevis praktisku jomu”, tāpēc arī finansējums bija minimāls, jo ierēdņi nerēķinājās ar to, ka Latvijas zinātne spēj dod preci, ko uzņēmēji  var pārvērst konkurētspējīgos produktos, sacīja Spārītis.

Viņš skaidroja, ka padome ir mēģinājums radīt komunikācijas tiltiņu, meklēt sasaisti starp zinātniekiem  un Ekonomikas ministriju, kas pārredz uzņēmējus  - tirgotājus un ražotājus, jo nevienai laboratorijai nav iekārtu, lai sāktu masveidā ražot kādu inovatīvu produktu.

Taču tam ir nepieciešams pārliecināšanas darbs, un arī „budžetā izmantošanas ķēdē nepieciešams iezīmēt kādu vietu” līdzekļiem, par kuriem zinātne var iegādāties nepieciešamās iekārtas, laboratorijas, aparatūru, lai teorētisku produktu pārvērstu demonstrējama paraugā un noliktu priekšā uzņēmējiem.

Tāpat ir nepieciešams atbalsts uzņēmējiem, jo viņi ne vienmēr ir sajūsmā par zinātnieku radītajiem produktiem, ja to palaišanai ražošanā vajadzīgs liels starta kapitāls.  

Pretējā gadījumā zinātniekiem pieder globālais, bet tas ir tikai intelektuālais tirgus, kurā zinātnieki apmainās ar zināšanām datoros, publicē pētījumus žurnālos, un viss tas ir „smadzeņu eksports kā baļķu eksports”, kas ļaus pelnīt ārzemniekiem, uzsvēra Spārītis.

Trešdien notikušajā pirmajā padomes sēdē ir apstiprināta apņemšanās līdz gada beigām sākt vairāku zinātnisko institūtu reorganizāciju, tos apvienojot. Nākamajā padomes sēdē izskatīs  Izglītības un zinātnes ministrijas Viedās specializācijas attīstības stratēģijas ieviešanas plānu. Šajā stratēģijā plānots iekļaut arī zinātnieku priekšlikumus par tehnoloģiju attīstības centra izveidi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti