Viņš norādīja, ka speciālisti, kas pēdējo gadu laikā ienāk tehnoloģiju uzņēmumos, dalās, tīklojas savā starpā, atbalsta kļūdīšanās kultūru un atvērtību dažādās izpausmēs. "Tas ir izšķirīgi, lai kā tas pirmajā brīdī neliktos," sacīja Sosārs.
Uzņēmējs skaidro, ka inovācijas nenotiek tukšā vietā un nejauši, bet tām ir jābalstās uz vairākiem nopietniem "balstiem". Viņš to salīdzina ar zirgu skriešanās sacensībām, kurās nevar uzvarēt zirgs tikai ar vienu kāju. "Kas ir svarīgāk un kas ir mazsvarīgāk? Kaut kādā mērā tam ir jābūt visa [priekšnocacījumu] kopsakaram," teica Sosārs.
Viens no šiem balstiem ir nepieciešamība pēc spēcīgas tehnoloģiskas un dabaszinātņu universitātes. Viņš norāda, ka tik mazai valstij prioritāra virzība uz zinātni ir riskanta stratēģija, tomēr tā ir iespēja. Šādai universitātei gan ir jābūt spēcīgai arī pasaules izglītības kontekstā, kā arī tai ir jābūt uzņēmējdarbības dzinulim. Universitātei būtu "no vienas puses jāiemāca inženierija, bet no otras - jāiedod karjeras alternatīva, ka jūs esat darba devējs, ne tikai ņēmējs". "Latvijas uzņēmējdarbības izglītība šobrīd ir drausmīgā kvalitātē," uzskata Sosārs.
Otrs svarīgais inovāciju un attīstības balsts ir nepieciešamība pēc naudas. Viņš norāda, ka sākotnēji uzņēmumiem bez naudas ir arī citas vajdzības - pēc kontaktiem un padoma, tomēr arī kādā brīdī ir vajadzība pēc finansējuma.
Sosārs kritizē Eiropas Savienības grantu atbalstu sistēmu. Tas esot kā "pieradināt meža zvērus pie barības".
Viņš norāda, ka šie granti ir procesa orientēti, tomēr idejas ir jāatbalsta ar citiem mehānismiem. "Ir vajadzīga saprātīga nauda, kas ir rezultāta orientēta," viņš norāda un piebilst, ka, uzņēmumam izrādoties sekmīgam, tas investīcijas ar laiku atradīs arī ārpus Latvijas.
Kā trešo svarīgo uzņēmējdarbības vides faktoru Sosārs min starptautisko korporāciju klātbūtnes nepieciešamību. Viņš uzskata, ka Latvijas amatpersonām būtu jābūt proaktīvām, lai valstij piesaistītu lielus uzņēmumus un to pētniecības centrus. No šo korporāciju vides Latvijā rastos jauni uzņēmumi. Kā piemēru Sosārs minēja, kā pirms pāris gadu desmitiem Izraēla piesaistīja valstij "Intel", kas kļuvis par lielāko darba devēju. Latvijas amatpersonas tikmēr aizmirstot pat uzrakstīt potenciālajiem investoriem "follow-up" epastu, lai atgādinātu par sevi.
Kā ceturtais svarīgais priekšnoteikums ir netiešie finanšu stimuli, norāda Sosārs. Viņš min, ka šajā ziņā pēc piemēriem tālu nav jāmeklē, jo tāda ir arī Igaunija. Latvijai esot tikai jāizvēlas, kurus nodokļu politikas instrumentus izmantot, lai uzņēmējiem dotu iespēju.
Sosārs gan norāda, ka viss sākas cilvēku galvās, kultūrā, un tur izmaiņas sāk notikt. "Infrastruktūras izpausmes un citas lietas ir sekas," saka Sosārs.
Jau vēstīts, ka trešdien sācies pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, uz kuru pulcējušies vairāk nekā 300 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri juristi un citi profesionāļi no 20 valstīm.
