Līdz ar to Somijas valdība, kura jau ir atpirkusi akcijas no bijušajiem "Gasum" akcionāriem "E.ON" un "Fortum", kļūs par uzņēmuma vienīgo īpašnieku. Savukārt Latvija paliks vienīgā no Baltijas jūras reģiona valstīm, kurās "Gazprom" vienlaikus dominē gan kā gāzes piegādātājs, gan arī kā gāzes infrastruktūras līdzīpašnieks.
Pēc ekspertu aplēsēm, tieši Somija ir no Krievijas dabasgāzes piegādēm visatkarīgākā valsts, jo Somija dabasgāzi saņem tikai no Krievijas, un tās rīcībā nav arī dabasgāzes krātuvju.
Tomēr Somijas valdība, kura par "Gazprom" piederošajiem 25% uzņēmuma "Gasum" akcijām ir piekritusi maksāt 251 miljonu eiro, vismaz publiski savu lēmumu pārņemt kontroli pār dabasgāzes uzņēmumu neskaidro ar drošības apsvērumiem. Gluži otrādi, valdība norāda, ka par pamudinājumu akciju atpirkšanai kalpojis apstāklis, ka "Gazprom" un valdības ieceres par Somijas dabasgāzes nozares attīstību ir atšķīrušās.
Somijas valdība vēlējās būtiskus līdzekļus ieguldīt arī biogāzes ražošanā un attīstīt arī sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru, bet "Gazprom" šāda attīstības stratēģija nav šķitusi interesanta.
Somijas valdība arī norāda, ka ar investīcijām gāzes nozarēm tā plāno ierobežot valstī radītās kaitīgās emisijas, jo gāze tādās nozarēs kā siltuma un elektrības ražošana pakāpeniski aizvietos videi nedraudzīgākās ogles un naftas produktus.
