Iepriekš diskusija par Eiropas Savienības piena nozares likteni koncentrējas ap lielajām ražotājvalstīm, bet šāda uzmanības koncentrēšana bija kļūda – rezultātā ārpus redzesloka palika Baltijas valstis, kuras tika uzskatītas par maziem ražotājiem, secināts Somijas nozares institūta “Pellervo” jaunākajā ziņojumā.
Un tagad somu piena zemnieki nonākuši draudīgā stāvokli, jo Baltijas valstīs strauji aug piena ražošana un izejvielu imports uz Somiju, ziņo YLE.
Pērn Somijā darbību izbeidza aptuveni 500 fermas, tiesa, vidējais saimniecību izmērs pieauga un kopumā piena ražošanas apjomi nav mainījušies. Taču “Pellervo” uzskata, ka Baltijas valstu piena ražošana turpina attīstīties un somu zemniekiem priekšā ir grūti laiki.
“Pellervo” uzskata, ka Baltijas valstu ietekme uz Somijas piena nozari ir būtiska, jo arī Somijā ir piena pārprodukcija, iepirkuma cenas ir zemas, turklāt baltieši aizvien aktīvāk virza savu produkciju uz citiem tirgiem.
Somijas piena ražošanas nozari iedragāja ES piena kvotu atcelšana, vēlāk to ietekmēja arī 2014.gada augustā noteiktais Krievijas embargo. Pērn somu piena ražotāju ieņēmumi samazinājās par 40%, vēsta YLE. Arī ES palīdzība nebija pietiekama - Somijas piena nozarei ES atvēlēja 7,5 miljonus eiro, tikpat solīja piešķirt nacionālā valdība.
Latvijas piena sektors no ES saņēma 9,8 miljonus eiro, Lietuvas piena ražotāji – 13,2 miljonus, bet Igaunijas piensaimnieki – 8 miljonus.
Pērn Latvijā darbību izbeidza 135 piena saimniecības. Kopš Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo Latvijas piensaimnieki norāda uz dramatisku iepirkuma cenu kritumu, kas apdraud nozares pastāvēšanu. Kopš 2014.gada maija piena iepirkumu cena Latvijā nokrita par 43% no 317 līdz 182 eiro par tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt piena ražošanas apjomi nav būtiski samazinājušies. Šogad maijā no Latvijas piena ražotājiem iepirktas 72 775 tonnas piena, pirms gada šis rādītājs bija 71 504 tonnas, bet 2014.gada maijā - 71 881 tonna.
